07 decembris 2024
Latvijas Šķēpmetēju klubs atzīmē nozīmīgu notikumu – 30. gadadienu. 1994. gada nogalē Valija Drauga, Inese Jaunzeme, Jānis Lūsis, Valentīns Mazzālītis, Andrejs Vaivads nodibināja Latvijas šķēpa mešanas klubu. 2009.gada 30.decembrī nodibināta biedrība „Latvijas Šķēpmetēju klubs”.
Pirmo reizi Latvijas šķēpa metēja rezultāts fiksēts 1901. gada 2. septembrī. Rīgā pirmās sacensības notikusās 1905.gadā. Neatkarīgā Latvijā šķēpa mešanā vadošais bija Oto Jurģis, kurš pirmais Latvijā pārsniedza 60 m robežu (1929.g.).
Pirmo reizi J. Lūša vārdu Latvijas rekordu sarakstā ierakstīja 1961.gadā - 77,48 m. Pēc tam šis rekords tika labots vēl septiņas reizes. J.Lūša nākošie pasaules rekordi bija 1968.gadā Saarijarvi (Somijā) - 91,98 m un 1972.gadā Stokholmā (Zviedrijā) - 93,80 m. J. Lūsis 12 reizes bijis PSRS čempions, vienu reizi izcīnījis sudraba, vienu reizi bronzas medaļu. Četrkārtējais Eiropas čempions. J. Lūsis ir vienīgais Latvijas vieglatlēts, kurš ar panākumiem piedalījies četrās Olimpiskajās spēlēs: 1964. gadā Tokijā - (80,57 m) bronzas medaļa; 1968. gadā Mehiko - (90,10 m) zelta medaļa ar jaunu olimpisko rekordu; 1972. gadā Minhenē - (90,46 m) sudraba medaļa; 1976.gadā Monreālā - (80,26 m) 8.vieta.
Oto Jurģa audzēkne Inese Jaunzeme 1956.gadā Melnburnā ar 53,86 m izcīnīja pirmo zelta medaļu Olimpiskajās spēlēs Latvijas sporta vēsturē. Teicami rezultāti dažādos laikos bijuši Mārai Saulītei, Mārītei Alainei, Inārai Ošiņai, Tatjanai Žigalovai, Leolitai Bļodniecei, Sandrai Leiškalnei, Madarai Palameikai, Līnai Mūzei, Sintai Ozoliņai - Kovalai.
Nozīmīgu ieguldījumu šķēpmešanas attīstībā devuši treneri: Valentīna Eiduka - audzēknis Vadims Vasiļevskis izcīnija sudraba godalgu Olimpiskajās spēlēs Atēnās 2004. gadā un Ainārs Koval – sudraba medaļas ieguvēju Olimpiskajās spēlēs Pekinā 2008.gadā. Māra Grīva audzēknis Dainis Kūla Maskavas 2000.gada izcīnija olimpiādes čempiona zeltu. Daudzie Latvijas šķēpmetēju panākumi ir saistīt ar J.Lūša trenera Valentīna Mazzālīša vārdu.
Jānis Lūsis un Valentīns Mazzalītis