Latvijas Olimpiskā komiteja ar atklātu vēstuli vērsusies pie IZM, Finanšu ministrijas, Ministru prezidentes, Saeimas Finanšu komisijas vadītājas un Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājas ar aicinājumu sniegt skaidras un pamatotas atbildes. Lūk dažī jautājumi!

Par federāciju finansēšanas principiem un kritērijiem:
- IZM paskaidrojumā norādīts, ka finansiāli atbalstāmo sporta federāciju skaits 2026. gadā tiek samazināts no 95 uz 85. Jautājums pēc kādiem kritērijiem un kuras federācijas tiek izslēgtas no valsts finansējuma saņēmēju loka?
Par augstu sasniegumu sporta un izlašu atbalstu:
- Kā tiks nodrošināti sporta spēļu izlašu (piemēram, hokeja, volejbola, handbola) sagatavošanās un dalības izdevumi Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīros? Finansējums komandu sporta spēlēm (1,6 milj. EUR) nav mainījies vairāk nekā 10 gadus, neskatoties uz ievērojamo inflāciju. 
- Kādi ir apsvērumi un lēmumu pieņemšanas process, samazinot atbalstāmo Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportistu skaitu no 216 līdz plānotajiem 150? 
- Plānotais naudas balvu skaits par izciliem sasniegumiem sportā ir samazināts no 170 (2024. gadā) līdz 4. Kāds ir šāda drastiska samazinājuma pamatojums un kādi būs jaunie nosacījumi naudas balvu piešķiršanai?                                                                                                                                                                                                                                                               Par jaunatnes sporta prioritātēm:
- Kāpēc 2026. gada un turpmāko gadu budžeta projektā nav paredzēts finansējums Latvijas jaunatnes izlašu dalībai Pasaules Jaunatnes Olimpiskajās spēlēs (YOG) un Eiropas Jaunatnes Olimpiskajos festivālos (EYOF)?

 

Valsts budžeta projektā 2026. gadam  sportam atvēlēti 52.3 miljoni eiro jeb 0.29% no valsts kopējiem izdevumiem. Sporta budžeta projektā ir neliels pieaugums, salīdzinot ar pagājušo gadu - nākamgad paredzēta pedagogu darba samaksas palielināšana par 2.6%, un tas attiecas arī uz sporta skolu treneriem. Tas palielinās šī budžeta iedaļas summu no 29.6 līdz 30.5 miljoniem eiro - gandrīz 60% no valsts sporta budžeta tiks izmantoti sporta skolu pedagogu samaksai. Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajā paskaidrojumā norādīts, ka sagaidāms sporta skolu audzēkņu pieaugums - no 44.5 tūkstošiem audzēkņu šogad līdz 49.6 tūkstošiem nākamgad. IZM uzdevumi un mērķi sporta jomā.

IZM oficiāli nospraustie pasākumi 2026. gadā sporta jomā palikuši nemainīgi: pilnveidot sporta nozares finansēšanas pārvaldības un administratīvās pārvaldības modeli, nodrošinot valsts budžeta finansējuma piešķiršanas caurspīdīgumu un padziļinātu kontroli par valsts budžeta finansējuma izlietojumu. Izstrādāt visaptveroša Sporta likuma regulējumu, pilnveidojot augstas klases sporta atbalsta modeli, pilnveidojot bērnu un jauniešu sporta izglītības sistēmu, palielinot finansējuma apmēru, kas novirzāms bērnu un jauniešu sportam, tādejādi palielinot sporta federācijas organizētajās sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu. Oficiāli iesniegtajā paskaidrojumā olimpiskās medaļas kā programmas izpildes kvalitātes rādītājs. Finansējums pieaugs "Latvijas Nacionālajam sporta centram" - sešām sporta bāzēm ar valsts dotāciju. LNSC tiks par 400 tūkstošiem eiro, kas pārdalīti no Sporta federāciju atbalsta programmas..

2026. gada budžeta projektā paredzēts gan samazinājums LOV vienības sportistu skaita ziņā, gan medicīnisko pārbaužu skaita ziņā, gan valsts finansiāli atbalstīto sporta federāciju skaita ziņā (no 90 uz 85), gan finansiāli atbalstīto komandu sporta spēļu dalības starptautiskajās sacensībās (no 13 uz 11).

Programmas "Sports" plānotais budžets 2026. gadam

Apakšprogramma

2025.g. plāns

2026.g. projekts

Sporta būves

627 957

1 027 957

Dotācija sporta organizāciju atbalstam

22 769 703

17 403 453

Balvas par izciliem sasniegumiem

42 686

42 686

Murjāņu sporta ģimnāzija

2 909 823

2 933 343

Latvijas Sporta muzejs

118 649

118 945

Finansējums sporta skolu pedagogu algām

29 647 293

30 534 888

Ilgtermiņa saistības

316 030

312 683

Izdevumi kopā

56 434 141

52 373 955

 

 

 

 

 

 

Valdība atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu taupības nolūkos no nākamā gada septembra likvidēt Augstākās izglītības padomi (AIP). Ministrija  savu piedāvājumu pamato ar to, ka AIP pamatfunkcijas zaudēs aktualitāti līdz ar institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu. Padomes funkcijas varētu pārņemt Studiju kvalitātes komisija, Cilvēkkapitāla attīstības padome, Latvijas Zinātnes padome un augstskolas.

Likumprojektu nav saskaņojusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Tā piedāvātos grozījumus sauc par sasteigtiem, jo viedokļu apmaiņā iesaistītie vēl nav vienojušies par konkrētu redzējumu saistībā ar AIP likvidāciju un funkciju pārnešanu. LIZDA atbalsta AIP funkciju pārskatīšanu, novēršot dublējošās aktivitātes un stiprinot AIP lomu augstākās izglītības attīstībā, nevis tās likvidāciju. Arodbiedrība novērtē AIP partneru sadarbību, norādot, ka padomes sastāvā ir pārstāvji no dažādām institūcijām, kas palīdz risināt augstākās izglītības aktuālos jautājumus. Reorganizācijas gadījumā LIZDA aicina nodrošināt institūciju deleģēto pārstāvju balss tiesības, lai nozares eksperti varētu pieņemt lēmumus un īstenot uzdevumus. No AIP likvidācijas plānots ietaupīt 131 706 eiro gadā.

Par grozījumiem Augstskolu likumā un Profesionālās izglītības likumā vēl būs jālemj Saeimai.

 

 

Jaunākais "Time Higher Education" pasaules augstskolu reitings.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) ierindojušās 1001.-1200.vietu grupā, Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) - 1201.-1500.vietu grupā, bet Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte - "1501.+" vietā. Reitingā augstskolu sniegums novērtēts piecās jomās: mācību vide, pētniecības vide, pētniecības kvalitāte, sadarbība ar industriju un starptautiskā sadarbība. Reitingā kopumā šogad iekļauta 2091 pasaules universitāte. Visaugstāk reitingā kopumā novērtēta Oksfordas Universitāte, otrajā vietā ierindojies Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts, bet trešo vietu dala Prinstonas Universitāte un Kembridžas Universitāte. Starp Baltijas valstu augstskolām reitingā labāko sniegumu uzrādījusi Tartu Universitāte, kura ieņēmusi 301.-350.vietu.

Rīgā noslēdzies prestižais Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkurss (EUCYS), kurā piedalījās 133 dalībnieki no 37 valstīm. EUCYS ir Eiropas Komisijas organizēts ikgadējs konkurss, kas kopš 1989. gada pulcē talantīgākos skolēnus no visas Eiropas un citām valstīm, lai prezentētu savus zinātniskos projektus. EUCYS mērķis ir stiprināt jauniešu interesi par zinātni, veicināt starptautisku sadarbību un attīstīt inovāciju kultūru visā Eiropā. EUCYS piedalās jaunieši vecumā no 14 līdz 20 gadiem – savu valstu nacionālo zinātnes konkursu uzvarētāji. Jaunie zinātnieki apbalvošanas ceremonijā saņēma arī dažādas specbalvas. Tās saņēmuši visi trīs projekti, kas prestižajā konkursā pārstāvēja Latviju:

  • Evita Mārtinsone (Siguldas Valsts ģimnāzija) ar projektu bioloģijā “Dabīgo augu eļļu efektivitāte ultravioletā starojuma absorbcijā” ieguva kopuzņēmuma “Apritīga biobāzēta Eiropa” (CBE) balvu.
  • Rolands Eisāns (Daugavpils Valsts ģimnāzija) ar projektu ķīmijā “Cinka nanovadu sintēze, īpašību pētīšana un to pielietojums baterijas elektroda modifikācijā”..
  • Francis Roops un Aleksis Veide (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) ar projektu inženierzinātnēs “Melnais ledus un tā noteikšana ar gaismu”.

 

 

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma