Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, norisinājās 57. Starptautiskā ķīmijas olimpiāde. Piedalījās  354 skolēnus no 90 valstīm. Latviju šajā augsta līmeņa zinātnes konkursā pārstāvēja četri skolēni, no kuriem divi izcīnīja bronzas medaļas, viens ieguva atzinību.

Latvijas komandas rezultāti:

  • Bronzas medaļas:
    • Līva Eglīte (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 12. klase),
    • Matīss Gercāns (RTU Inženierzinātņu vidusskola, 12. klase)
  • Atzinība:
    • Kārlis Ģirts Karnītis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase).
  • Dalība:
    • Pēteris Imants Mežciems (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 11. klase).

 

Jo tālāk, jo trakāk!

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām. Grozīta arī MK kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu. Minētie grozījumu kopums nodrošinās izglītojamam, kurš nav ieguvis apliecību par pamatizglītības apguvi, atbalsta pasākumus tās ieguvei, vienlaicīgi radot iespēju uzsākt profesijas apguvi.

Lietuvā, norisinājās Eiropas ģeogrāfijas olimpiāde, kurā piedalījās skolēni no 16 valstīm. Latviju olimpiādē pārstāvēja deviņi skolēni, viņi visi startēja senioru kategorijā (16–19 gadi),. Latvijas komanda izcīnīja vienu zelta, divas sudraba, kā arī četras bronzas medaļas.

Zelta medaļu ieguva Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieks Matīss Rubenis. Sudraba medaļas izcīnīja Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 10.klases skolnieks Renārs Spriņģis un Siguldas Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieks Gatis Zlojs. Bronzas medaļas saņēma Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas 10.klases skolnieki Ernests Kiziks un Pēteris Zvirgzdiņš, RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12.klases skolnieks Jānis Liepiņš un Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieks Renārs Vanags.

 

 

 

 

No 5. jūlija Rīgu veselu nedēļu pieskandinās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, uzņemot 38 114 dalībnieku. Tas ir lielākais dalībnieku skaits pēdējās trīs desmitgadēs. Visvairāk Svētkos būs tautas deju dejotāji (17 041), kam seko kordziedātāji (11 399), mūsdienu deju dejotāji (1756), pūtēju orķestru mūziķi (1474), folkloras kopu dalībnieki (1260) un citu nozaru pārstāvji. Lielākajai dalībnieku daļai svētki būs pirmā pieredze Daugavas stadionā, veidojot deju rakstus, un pirmā pieredze Mežaparka Lielajā estrādē, dziedot lielajā kopkorī. Svētku programmā ir vairāk nekā trīsdesmit notikumu.  tajā ir gan Dziesmu un deju svētku kustībai tradicionālo nozaru – koru, tautasdeju, pūtēju orķestru, teātru – koncerti un norises, gan tās nozares, kurās jaunieši  aktīvi darbojas interešu izglītības ietvaros. Pirms divdesmit gadiem ienāca mūsdienu deja, izaugot no maza koncerta līdz vērienīgam uzvedumam. 2015. gadā ienāca kokļu mūzika, un šogad būs koncerts Dailes teātrī, kurā piedalīsies 370 koklētāju no visas Latvijas. Šogad būs akordeona mūzikas debija – uz Dailes teātra skatuves muzicēs teju 200 akordeonistu orķestris. Tāpat vērienīgā koporķestrī koncertā Daudzskanīgais debesjums apvienosies teju tūkstoš jauno mūziķu no Latvijas mūzikas skolu simfoniskajiem orķestriem

Augstākās izglītības finansējums Baltijas valstīs 2025.gadā

Lietuvas augstākās izglītības finansējums budžetā ir 554 896 tūkst. euro. Palielinājums salīdzinot ar 2024.gadu - 110 miljoni euro.

Igaunijas augstākās izglītības finansējums budžetā ir 299 151tūkst.euro. Palielinājums salīdzinot ar 2024.gadu - 24.5 miljoni euro.

Latvijas augstākās izglītības finansējums budžetā ir 191 546 tūkst euro. Palielinājums salīdzinot ar 2024.gadu – 18.9 miljoni euro.

No Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) pilnsapulces materiāliem

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma