13 jūlijs 2024

Skolēni jau pirms eksāmeniem sadalījas zināšanu līmeņos, kas var ietekmēt turpmākās mācības (studiju iespējas), kā arī darba dzīvi (kurā nav optimālo un zemāko līmeņu).  Šogad eksāmenus kārtoja 59 493 vidusskolēni. Lai iegūtu apliecinājumu par vispārējās vidējās izglītības apguvi, bija jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni augstākajā līmenī. Katrā eksāmenā skolēnam bija jāsasniedz vismaz 15%.

Starp augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem lielākais izkritušo skaits ir matemātikā - ap 50 skolēniem. 15% minimālā kopvērtējuma slieksni nav varējuši sasniegt arī aptuveni 30 angļu valodas, sociālo zinātņu, latviešu valodas un literatūras augstākā līmeņa eksāmenu kārtotāji. 25 skolēni izkrituši ķīmijā, pa 15 skolēniem - fizikā, ģeogrāfijā un vēsturē, bet desmit skolēni nav varējuši nolikt bioloģijas un programmēšanas eksāmenus. Augstākā līmeņa eksāmenos angļu valodā, matemātikā un latviešu valodā  vidusskolēni šajos mācību priekšmetos ieguvuši attiecīgi 66%, 59% un 55%. Procentuāli visvairāk skolēnu ar augstiem rezultātiem augstākā līmeņa eksāmenos ir krievu valodā (75%), angļu valodā (48%), matemātikā (26%), programmēšanā (26%), bioloģijā (25%), kā arī latviešu valodā un literatūrā (20%).

Optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā 15% minimālo kopvērtējuma slieksni nav sasnieguši ap 2700 vidusskolēnu.  Pārsvarā matemātikas eksāmenā izkrituši 11.klases skolēni, tālmācības programmu izglītojamie un profesionālās izglītības iestāžu trešā kursa audzēkņi. Šajā eksāmenā vidusskolēnu vidējais rezultāts ir 34%. Optimālā līmenī nepietiekamu sniegumu uzrādījuši 250 skolēni angļu valodas eksāmenā un 170 skolēni latviešu valodas eksāmenā.  Augstākais vidējais rezultāts ir skolēniem, kuri kārtoja franču un angļu valodu - attiecīgi 81% un 62%. Skolēni, kuri kārtoja eksāmenu vācu valodā, ieguvuši vidēji 54%. Latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenā vidusskolēnu vidējais rezultāts ir 55%.  Vairāk nekā 70% eksāmenā sasnieguši 44% angļu valodas, 23% latviešu valodas un 10% matemātikas optimālā līmeņa eksāmenu kārtotāji.

11 jūlijs 2024

RTU prestižajā «QS World University Rankings: Europe 2025» jau otro gadu pēc kārtas novērtēta par labāko universitāti Latvijā, sasniedzot dalīto 258. vietu un ierindojoties Eiropas labāko universitāšu trīssimtniekā. Visaugstāk reitingā ir novērtēts RTU ieguldījums apmaiņas studentu piesaistē no ārvalstīm. Šajā kritērijā ierindojas 3. vietā starp Eiropas labākajām universitātēm. Jau tradicionāli atzinību izpelnījusies arī RTU reputācija darba devēju skatījumā, šajā kritērijā universitātei piešķirot 130. vietu, savukārt RTU absolventu ienākumi pēc universitātes pabeigšanas novērtēti ar 138. vietu starp reitingā esošajām Eiropas universitātēm.

Kopumā reitingā «QS World University Rankings: Europe 2025» iekļautas 684 Eiropas universitātes. Pirmajā vietā ierindojot Šveices federālo tehnoloģiju institūtu (ETH Zurich), otrajā – Londonas Karalisko koledžu (Imperial College London), savukārt trešajā – Oksfordas Universitāti (University of Oxford).

Latvijas Universitāte dalītā 267. vietā, Rīgas Stradiņa Universitāte - dalītā 377. vietā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (455. vieta) un Daugavpils Universitāte (521.–530. vieta), Transporta un sakaru institūts (531.–540. vieta) un Ventspils Augstskola (601.+ vieta).

No Baltijas valstu augstskolām visaugstāk reitingā atrodas Tartu Universitāte (140. vietā), seko Viļņas Universitāte (178. vietā), Tallinas Tehnoloģiju universitāte (254 . vietā), Kauņas Tehnoloģiju universitāte  256. vietā).

05 jūlijs 2024

Latvijas Universitātiē  2024. gadā augstākās izglītības diplomus saņēmuši 2 222 absolventi, no tiem – 37 absolvēja LU un citu augstskolu kopīgi realizētās studiju programmas "Uzturzinātne" un "Biotehnoloģija un bioinženierija".

Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte (IZPF) sagatavojusi 483 jaunos pedagogus, psiholoģijas, mākslas un izglītības zinātnes ekspertus. LU Sociālo zinātņu fakultātē (SZF) diplomu ieguvuši 198 absolventi. Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) izlaidumu šovasar svinēja 106 jaunie speciālisti. Savukārt Teoloģijas fakultāti (TF) absolvēja 11, bet LU Medicīnas fakultāti (MF) – 301 jaunais speciālists. Bioloģijas fakultātē (BF) diplomu ieguvuši 123 jaunie speciālisti. 169 absolventus šogad sveica Datorikas fakultātē (DF), bet Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) izlaidumā diplomus saņēma 44. Ķīmijas fakultātē (ĶF) izlaidumu svinēja 80 absolventi, bet Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāti (ĢZZF) absolvējušo ekspertu saimi šogad papildina 92 jaunie speciālisti. Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē (BVEF) diplomu šovasar ieguvuši 304 absolventi. Jūlija pirmajās dienās studijas izlaidumā noslēdza arī 169 Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) studenti un 141 topošais jurists, kas zināšanas apguvuši Juridiskajā fakultātē (JF). Studijas ar izcilību pabeiguši vairāk nekā 150 jaunie speciālisti.

Jau no nākamā studiju gada  mācības uzsāks sešās Universitātes konsolidētajās fakultātēs, kas veidotas no iepriekšējām 13 fakultātēm – Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē, Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē, Humanitāro zinātņu fakultātē, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē, Juridiskajā fakultātē un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē

04 jūlijs 2024

Jau vairākus gadus notiek diskisija par npietiekošo pedagogu skaitu. Par to ziņojuši skolu vadītāji, ar  izglītību saistītas organizācijas, bijušas publikācijas masu mēdījios, tomēr pat pirms 2024./2025. mācību gadu trūkstot vairāk nekā 500  skolotāju.

Pedagogu jautājumu skatījusi Valts kontrole (VK) un secinājusi, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāgulda krietni lielākas darbs, lai nodrošinātu jaunu pedagogu piesaisti un palikšanu profesijā.   VK atzīmē, ka IZM lielākā daļa darbību ir uzsāktas tikai 2023./2024. mācību gadā un IZM veiktās darbības nav bijušas pietiekami efektīvas.  Trešdaļa jauno pedagogu pametot darbu izglītības nozarē jau pirmo piecu gadu laikā. Iemesli esot ļoti dažādi - nepārtrauktas izmaiņas izglītības sistēmā, mācību materiālu trūkums, neapmierinātība ar atalgojumu, neziņa par nākotni saistībā ar plānotajām reformām. VK revidentu vērtējumā, skolu tīkla reorganizācija daļā revīzijas izlases pašvaldību veikta tikai "uz papīra", bet finansēšanas modelis "Skolēns pašvaldībā" nenodrošina skaidru, caurskatāmu finansējuma aprēķinu un neesot balstīts pedagogu darba izvērtējumā. VK aptaujā iegūtie dati liecina,ka vismaz 85% respondentu bieži izjūt paaugstinātu stresu, ko rada mācību materiālu trūkums, neskaidrība par atalgojumu, necieņa no skolēniem un viņu vecākiem un nesamērīga slodze. Savukārt 41% pedagogu norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā darbavietā ir saskārušies ar emocionālo vardarbību.

IZM īstenotā valsts budžeta studiju vietu plānošana nav balstīta uz datiem par pieprasījumu, bet gan uzņemto studentu skaitu. Piemēram, dabaszinību, ģeogrāfijas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas priekšmetos pensijas vecumu sasnieguši 498 jeb 8% pedagogu un tuvu pensijas vecumam ir 1108 jeb 17% pedagogu, bet sagatavoti tikai 180. Savukārt ļoti pieprasīto speciālās izglītības pedagogu un sociālo pedagogu studiju vietu skaits pēdējos sešos gados sarucis par 72%.

VK norāda, ka būtiski faktori, kas ietekmē pedagoga vēlmi palikt profesijā, ir darba samaksa un darba slodze. Vidējā alga sabiedriskajā sektorā bijusi 1397 eiro, vidējā algas likme pedagogiem svārstās no 1257 līdz 1780 eiro, vidējā bruto alga - no 485 līdz 1384 eiro.

Šobrīd noteiktais pedagogu slodžu sadalījums stundu vadīšanai ir līdz 65%, bet citiem pienākumiem - ne mazāk kā 35% no kopējās darba slodzes nedēļā. Tas neatbilstot projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā" noteiktajam pedagogu slodzes sadalījumam jaunā mācību satura un pieejas ieviešanai, kur tas norādīts 50:50, norāda VK.

01 jūlijs 2024