2024 gada 29.augustā notika  Rīgas skolu sporta nominācija kurā tika godināti 2023./2024.mācību gada Rīgas vispārējās izglītības iestāžu skolu sporta laureāti četrās nominācijās.

Spartakiādes sportiskākās skolas rajonos/priekšpilsētās - 1.vieta

  • Kurzemes rajonā –Āgenskalna sākumskola
  • Ziemeļu rajonā – Rīgas Valsts 2.ģimnāzija
  • Centra rajonā – Pamatskola “Rīdze”
  • Zemgales priekšpilsētā – Āgenskalna Valsts ģimnāzija
  • Latgales priekšpilsētā – Rīgas Sergeja Žoltoka pamaskola
  • Vidzemes priekšpilsētā –  RīgasTeikas vidusskola
  • Kurzemes rajonā – Rīgas Imantas vidusskola
  • Ziemeļu rajonā – Rīgas Kultūru vidusskola
  • Centra rajonā – Rīgas Centra humanitārā vidusskola
  • Zemgales priekšpilsētā –Rīgas Ziepniekkalna vidusskola
  • Latgales priekšpilsētā – Rīgas Pļavnieku pamatskola
  • Vidzemes priekšpilsētā – Rīgas Juglas vidusskola
  • Kurzemes rajonā – Rīgas Valsts vācu ģimnāzija
  • Ziemeļu rajonā – Rīgas Rīnūžu vidusskola
  • Centra rajonā – Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola
  • Zemgales priekšpilsētā – Rīgas Angļu ģimnāzija
  • Latgales priekšpilsētā –Rīgas 93.vidusskola
  • Vidzemes priekšpilsētā – Mežciema pamatskola

Rīgas sportiskākās skolas

1.vieta – Rīgas Valsts 2.ģimnāzija 2.vieta – Āgenskalna Valsts ģimnāzija 3.vieta – Rīgas Teikas vidusskola

Labākie Skolu sporta organizatori rajonos/priekšpilsētās un pilsētā

Centra rajonā – Beāte Kobilinska, Rīgas Centra humanitārā vidusskola

Kurzemes rajonā – Sergejs Dobišs, Rīgas Baltmuižas pamatskola

Ziemeļu rajonā – Ervīns Lūsis, Rīgas Valsts 2.ģimnāzija

Zemgales priekšpilsētā – Gunārs Andersons, Rīgas Angļu ģimnāzija

Vidzemes priekšpilsētā – Agnese Uiska, Rīgas Juglas vidusskola

Latgales priekšpilsētā – Inga Kuprijanova, Rīgas 15.vidusskola

Rīgas labākais sporta organizators

Rīgas Centra humanitārās vidusskolas sporta skolotāja un organizatore Beāte Kobilinska

Mūža ieguldījums Skolu sportā

Rīgas Iļģuciema pamatskola sporta skolotāja un sporta organizatore Alda Juškevica Pedagoģiskais darba stāžs 40 gadi, no kuriem 40 veltīti savai skolai un skolu sportam.

No "E-skola"

Jaunajā mācību gadā 481 pašvaldību un 75 privātās izglītības iestādēs 1.-12.klases mācības uzsāks 224 322 skolēni. Darbosies 197 vidusskolas un 30 valsts ģimnāzijas, kas ir par 4 izglītības iestādēm mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies arī pašvaldību dibināto pamatskolu skaits – kopumā ir 224 pamatskolas, kas ir par 30 pamatskolām mazāk nekā 2023./2024.mācību gadā. Par 7 samazinājies sākumskolu skaits – tās šogad ir 29. Savukārt speciālo izglītības iestāžu skaits ir par 2 mazāk - kopā   37 izglītības iestādes. Profesionālajā izglītībā šogad izglītojamo skaits saglabāsies iepriekšējā līmenī – 53 profesionālajās izglītības iestādēs mācīsies ap 28 000 audzēkņu. Mācības sāks ap 10 000 pirmā gada audzēkņu.

Izdevniecība "Skolas Vārds" veikusi skolu vadītāju aptauju, lai noskaidrotu, kādi, viņuprāt, ir lielākie izaicinājumi.

Skolu direktoriem apliecinājuši, ka aptuveni pusē no vispārizglītojošajām skolām trūkst viens vai vairāki priekšmetu skolotāji. Skolu vadītāji arī uzsver nepietiekamo nodrošinājumu ar atbalsta personālu. Direktori saskaras ar grūtībām noturēt jau esošos pedagogus un piesaistīt jaunos, lai mācību gadu uzsāktu ar pilnībā nokomplektētu kolektīvu. Vienlaikus esot arī pozitīvais aspekts –jaunie pedagogi, kuri šobrīd absolvē universitāti, ir ļoti profesionāli un augsti motivēti, ar dziļu izpratni par pedagoga darbu.

No 1. septembra spēkā stāsies grozījumi mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā, kuras centrālais akcents ir lielāks uzsvars uz ikdienas vērtēšanu (formatīvā vērtēšana) un pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, lai mācību procesa laikā uzlabotu zināšanas un skolēni sekmīgāk sagatavotos pārbaudes darbiem. No pedagoga tas prasa papildu darbu, jo jānosaka vērtējamie kritēriji katrā tēmā un jāizstrādā snieguma līmeņa apraksti, lai saprastu, ko un kādā pakāpē skolēns ir apguvis. Pedagogiem šajā jautājumā joprojām trūkstot metodiskais atbalsta, to atzīst arī paši pedagogi un skolu vadītāji. Būtisku atbalstu varētu sniegt kvalitatīvi izstrādāti mācību līdzekļi, kuros līdztekus stundas vai tēmas izvirzītajam sasniedzamajam rezultātam, tiktu piedāvāta arī formatīvā vērtēšana, līmeņojot konkrētus kritērijus un nosakot skolēna zināšanu / prasmju līmeni par konkrētu tēmu.

Informācija par skolu gatavību jaunajam mācību gadam liecinot, ka joprojām aktuāls temats ir arī skolu tīkla reorganizācija un potenciāla vairāku skolu likvidācija.

No "Reitingi"

 

Nodibinājums "Ata Kronvalda fonds"  publiskojis Latvijas skolu audzēkņu panākumus 2023./2024. mācību gadā rīkotajās valsts mācību priekšmetu olimpiādēs, valsts atklātajās olimpiādēs un skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē, un rezultāti publicēti vietnē "skolureitings.lv".

Skolas atkarībā no 10.-12. klašu skolēnu skaita tiek grupētas mazo skolu, lielo skolu un valsts ģimnāziju grupā (lielās skolas - skolēnu skaits 10.-12. klasēs vismaz 100, mazās skolas - skolēnu skaits 10.-12. klasēs mazāks par 100). 2023./2024. mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 37 ģimnāzijas, 67 lielās skolas, kurās mācās vismaz 100 vidusskolēnu, un 125 mazās skolas, kurās mācās mazāk nekā 100 vidusskolēnu vai kurās nemācās vidusskolēni.

Reitingā lielo skolu grupā augšgalā ir: Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs; Rīgas Franču licejs; Rīgas 64. vidusskola; Rīgas Teikas vidusskola; Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola. Daugavpils Tehnoloģiju vidusskola-licejs jau trešo gadu pēc kārtas notur godpilno pirmo vietu, kurā atspoguļojas skolas kolektīva profesionalitāte ilgu gadu garumā. Rīgas Franču licejs un Rīgas 64. vidusskola šajā skolu reitingā ir katru gadu, taču, salīdzinot ar pagājušo gadu, skolas no 16. un 15. vietas ir pakāpušās uz nozīmīgajām otro un trešo vietu. Šogad augsto piekto vietu ieņem Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskola no Rēzeknes, pierādot savu mērķtiecību un izcilu darba kvalitāti, pirms diviem gadiem ieņemot ceturto vietu mazo skolu grupā, taču pagājušā gadā reitingā neiekļaujoties, uzsver reitinga veidotāji.

Mazo skolu grupā virsotnē ir: RTU Inženierzinātņu vidusskola; Liepājas Oskara Kalpaka vidusskola; Āgenskalna sākumskola; starptautiskā skola "Premjers" un Rīgas Starptautiskā skola. Jaunpienācēji mazo skolu grupas labāko piecniekā ir starptautiskā skola "Premjers" un Rīgas Starptautiskā skola, kuras ieņem attiecīgi ceturto un piekto vietu, pierādot privāto skolu iespējas un konkurētspēju, uzskata reitinga veidotāji.

Reitingā ģimnāziju grupā augšgalā ir: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija; Āgenskalna Valsts ģimnāzija; Rīgas Valsts 2. ģimnāzija; Daugavpils Valsts ģimnāzija un Rīgas Valsts vācu ģimnāzija.  Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, nemainīgi, arī šogad notur līderpozīcijas. Taču sīvā konkurencē šogad piekāpās Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, ieņemot trešo vietu, bet otro vietu nododot Āgenskalna Valsts ģimnāzijai, kas iepriekšējos gadu ir vairākkārt ir iekļuvusi reitinga piecniekā un pēdējos divus piekāpīgi turējusies trešajā vietā.

2024. gada XXXIII olimpiskās spēles notiks Francijas galvaspilsētā Parīzē no 2024. gada 26. jūlija līdz 11. augustam. Latvijas delegācijas sastāvs Parīzes olimpiskajās spēlēs: Zigmārs Raimo, Francis Lācis, Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis (visi - 3x3 basketbols), Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Kate Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs (visi - vieglatlētika), Pāvels Švecovs (modernā pieccīņa), Daniils Bobrovs, Ieva Maļuka (abi - peldēšana), Džeja Patrika (daiļlēkšana), Toms Skujiņš, Anastasija Karbonāri (abi - šosejas riteņbraukšana), Mārtiņš Blūms (kalnu riteņbraukšana), Veronika Monika Stūriška, Kristens Krīgers (abi - BMX superkross), Ernests Zēbolds (BMX frīstails), Tīna Graudiņa, Anastasija Samoilova (abas - pludmales volejbols), Aļona Ostapenko (teniss), Kristaps Neretnieks (jāšanas sports), Agate Rašmane, Lauris Strautmanis (abi - ložu šaušana), Ritvars Suharevs (svarcelšana). Latvijas delegācijas karignesēji būs basketbolists Nauris Miezis un volejboliste ;īna Graudiņa.

Pirms 100 gadiem - 1924. gadā - Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) atzīmēja savu 30 gadu darbības jubileju un Parīze olimpiskajās speļēs piedalījās 3089 sportisti no 44 valstīm cīnījās 19 sporta veidos (disciplīnās). Latvijas sportu pārstāvēja vieglatlēti, riteņbraucēji, svarcēlāji, cīkstoņi, bokseris, kā arī futbola komanda, kas pirmsolimpiskajā turnīrā zaudēja Francijai ar 0:7 un izstājās no turpmākās cīņas. Latvijas krogu atklāšana nesa vieglatlēts Arvīds Ķibilds. Olimpiādē augstāko panākumu – 5. vietu – guva svarcēlājs Kārlis Leilands, viņš smagajā svarā piecos paņēmienos pacēla 497,5 kg. Ernests Reihmanis ierindojās 15. vietā. Mazāk veiksmīgi startēja Alberts Ēriks Rauska - 21. vietā, Alberts Ozoliņš 25. vietā Grieķu-romiešu cīņā sekmīgi sacensību sāka vieglsvars Rūdolfs Ronis, gūstot punktu uzvaras pār Beļģijas, Turcijas un Igaunijas atlētiem. Pēc cīņas ar nākamo sudraba laureātu ungāru L. Kerestešu, tiesnešu domām daloties, ar 1:2 Ronim piešķīra zaudējumu. Kad noraidīja komandas vadības protestu, Ronis atteicās tālāk cīnīties. Viņu atbalstot, no sacensības izstājās arī smagsvars Jānis Polis, kaut gan viņam vēl bija iespēja cīnīties par bronzas medaļu. J. Polis dalīja 5.-7. vietu, bet R. Ronis – 6.-9. vietu. Vēl piedalījās A. Krievs, J. Rudzītis, K. Vilciņš un A. Baumanis, kuri izstājās pēc pirmajiem zaudējumiem. Boksā Ernsts Gutmanis zaudēja pirmajā cīņā, bet Vilis Heince guva savainojumu. Vieglatlētikā startēja A. Ruks, A. Motmillers, V. Cimermanis, O. Seviško, J. Oja, A. Gedvilo, T. Sukatnieks, A. Kalniņš un A. Ķibilds, kurš startēja trīs disciplīnās. Labāko sniegumu uzrādīja Gvido Jekals desmitcīņā – 14. vieta (36 dalībnieku konkurencē) un Arvīds Ķibilds ar rezultātu 50,15 m šķēpa mešanā ieguva 16. vietu. Latvijas riteņbraucēji Andrejs Apsītis, Roberts Plūme, Fridrihs Ukstiņš un Artūrs Zeiberliņš 4000 m komandu iedzīšanas braucienā palika dalītajā 7./10. vietā. R. Plūme un A. Zeiberliņš startēja arī sprintā (19. /27. vieta).   Rauska – 21., Alberts Ozoliņš – 25. vietu.

Latvijas uzņemšanu olimpiskajā saimē Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) izskatīja 1926. gada sesijā Lisabonā, un Latvijai pavērās ceļš uz nākamajām olimpiskajām spēlēm. J. Dikmani Lisabonā izraudzīja par SOK locekli.

 

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma