08 decembris 2024
Šogad aprit 105 gadi kopš Latvijas Ministru kabineta sēdē 1919. gada 29. decembrī nolēma uz Būvniecības sabiedrības tehnikuma bāzes dibināt valsts izglītības iestādi. 1920. gada 15. jūlijā par direktoru ievēlēja būvinženieri Ansi Grīnbergu.
1920. gadā tehnikumā izveidoja Ķīmijas nodaļu, 1921. gadā nodibināja Mehānikas un Elektrotehnikas nodaļas, 1927. gadā – Kultūrtehnikas nodaļu. 1930. gadā atvēra Dzelzceļu ekspluatācijas nodaļu. Mācību darbā bez tehnikuma skolotājiem iesaistīja inženierus no dažādām organizācijām un augstskolu mācību spēkus. 1940. gadā klašu skaits sasniedza 42, bet skolēnu skaits 1260, strādāja vairāk nekā 100 skolotāju.
Smags un sarežģīts tehnikumam bija vācu okupācijas periods (1941–1944). Kara gados diplomu ieguva 419 speciālisti.
Pēc Otrā pasaules kara 1944.gada novembrī mācības tehnikumā atsāka Mehānikas, Elektrotehnikas, Ķīmijas un Būvniecības nodaļas. 1945.gada 27. martā Rīgas Valsts tehnikumu apvienoja ar Rīgas Valsts vakara tehnikumu un jaunizveidoto izglītības iestādi nosauca par Rīgas Industriālo politehnikumu (RIP). Palielināja neklātienes un vakara nodaļas, kurās vairums mācījās iebraucēji.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas par tehnikuma direktoru apstiprināja Rīgas Politehniskā institūta absolventu Daini Markus. Šajā amatā viņš bija līdz 2006. gadam. 1991. gadā tika atjaunots mācību iestādes vēsturiskais nosaukums – Rīgas Valsts tehnikums un tā emblēma. Atjaunoja un 1991. gada 30. augustā iesvētīja tehnikuma karogu ar devīzi “Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim”. Tehikumā īstenoja pāreju uz mācībām valsts valodā. 1991. gadā darbojušās Datortehnikas, Ekonomikas, Ķīmijastehnoloģijas, Mašīnbūves un Automobiļu nodaļas. 1994. gadā atvēra specialitāti – Sekretariāta un biroja darbs. Rēzeknes filiālē audzēkņi varējuši apgūt skaitļošanas tehniku, biroja darbaorganizāciju un ekonomiku. 2005./2006. mācību gadā tehnikuma dienas nodaļā mācījušies jau 2451 audzēkņi. Tikuši pilnveidoti Kokapstrādes, Auto un Poligrāfijas centri, atvērtastehnikuma filiāles Balvos un Krāslavā. 2000. gadā tehnikumam pievienoja 12. arodskolu un izveidoja “Kokapstrādes centru”. Ar 2003. gada 1. janvāri Rīgas Valsts tehnikumam pievienoja Rīgas 5. arodvidusskolu,
2012. gada 23. aprīlī par tehikuma direktori apstiprināja Dagniju Vanagu. Sākās pārmaiņas izglītības saturā un formā. Līdz tam darba devēji parasti prasīja - dodiet speciālistus, tagad ieviesa kopēju mācību procesu - darba vidē balstītas mācības.
Nenovērtējams ieguvums tehnikumam bija Praktisko mācību centrs, kuru atklāja 2016. gada 30. martā. Mūsdienīgi aprīkotās telpās izvietotas mācību laboratorijas un darbnīcas. Auto, Drukas un mediju tehnoloģiju, Enerģētikas, Kokapstrādes, Mašīnbūves un Dzelzceļa nodaļu audzēkņiem bija radīti visi priekšnoteikumipraktisko mācību priekšmetu apgūšanai. 2019. gada 31. oktobrī Praktisko mācību centra kompleksa teritorijā tika atklāta tehnikuma dienesta viesnīcas jaunbūve. Mājvietu atrada arī Karjeras izglītības centrs. Vēlāk tika īstenota iecere – uzbūvēta jauna multifunkcionālā halle, kas jauniešiem dod iespēju nodarboties ar sporta aktivitātēm un sportiski pavadīt brīvo laiku, kā arī rīkot koncertus. Sekojot darba tirgus tendencēm tehnikumā izveidoja Profesionālās izglītības, profesionālās pilnveides un interešu izglītības centru.
Darba devēji balsojumā pirmajā vietā daudzkārt ierindojuši Rīgas Valsts tehnikumu.Panākumu dazādos konkursos gūst tehnikuma audzēķņi, bet neatpaliek arī skolotāji. Briselē 2022. gada 25. oktobrī Eiropas Komisija pasniedza “Eiropas inovatīvās mācīšanas balvu 2022” projektam “GoScience”, kurā kā aktīvākais partneris bija Rīgas Valsts tehnikums.
105 jubileju tehnikums sagaida darba ritmā un turpina īstenot devīzi - tehikums ir vairāk nekā izglītība!