Vēl viena lieta - es domāju, ka sabiedrībā tiek kultivēti faktiem neatbilstoši stereotipi jeb klišejas. Viens no tiem ir, ka mazās skolas nozīmē nekvalitatīvu izglītību. Tas nav fakts. Paskatāmies uz veiksmīgākajām skolām ar vislabākajiem skolēnu sasniegumiem - “top 10” vai “top 20” ir arī mazās lauku skolas. Nav tādu faktu, ka lielāka skola nozīmē augstāku kvalitāti. Mums ir atsevišķas lielās skolas ar dramatiski sliktiem rezultātiem. Viss ir atkarīgs no skolas vadības, no kvalificētu pedagogu piesaistes, no pašvaldības, kā tā atbalsta izglītību savā teritorijā, no vecāku izpratnes - no ļoti daudziem kritērijiem, kur galvenais nebūt nav skolēnu skaits. Ir daudz dažādu faktoru, arī transports līdz skolai. Tātad tas nav fakts, ka mazās skolas ir sliktas. Un, ja runājam, piemēram, par pierobežu, mēs jau varam aizslēgt visas skolas un visiem likt braukt divas stundas līdz skolai novada centrā. Bet vai tas nodrošinās šo pierobežas reģionu dzīvību, potenciālu un aizsardzības spēju? Taču nē. Tātad mēs veidojam politiku, kas ir vērsta uz absolūtu centralizāciju. Vai tas ir pareizi? Par to ir jābūt nopietnai diskusijai. Stipri reģioni nozīmē stipru Latviju.

No laikraksta “Neatkarīgā” saruna ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu (“Apvienotais saraksts”).

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) prestižajā starptautiskajā reitingā «QS World University Rankings by Subject 2023» ierindojusies starp 301.–350. labākajām pasaules universitātēm enerģētikā un elektronikā. Kopumā inženierzinātnēs un tehnoloģijās RTU reitingā ieņem 401.–450. vietu un šajā pozīcijā ir vienīgā universitāte Latvijā.

Augstskolu sniegums reitingā vērtēts piecās nozarēs – inženierzinātnēs un tehnoloģijās, mākslas un humanitārajās zinātnēs, dzīvības zinātnēs un medicīnā, dabas zinātnēs, kā arī sociālajās un vadības zinātnēs.  Vislabāko rezultātu RTU ir sasniegusi enerģētikā un elektronikā, iekļūstot 301.–350. vietā, toties mehānikā, aeronautikā un ražošanā RTU ir kāpinājusi vietu reitingā salīdzinājumā ar pagājušo gadu un šogad ierindojusies 351.–400. vietā. Savukārt materiālzinātnē RTU ir 401.–420. vietā, biznesa un menedžmenta studijās – 551.–580. vietā un datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijā – 551.–600. vietā.

Viļņas Ģedimina Universitāte  reitinga kopvērtējumā ir 401.–450. vietā, Tallinas Universitāte un Tartu Universitāte ierindojušās 451.–500. vietā, Kauņas Universitāte – 501.–530. vietā.

Augstskolas reitingā izvērtētas pēc to akadēmiskās reputācijas, reputācijas darba devēju vidū, citējamības un Hirša indeksa. Akadēmiskās un darba devēju reputācijas novērtējums gūts, balstoties plašās starptautiskajās aptaujās, citējamība vērtēta pēc vidējā publikāciju skaita, kas atklāj universitātēs veiktās pētniecības ietekmi un kvalitāti, savukārt Hirša indekss aplūko zinātniskās institūcijas visvairāk citētās publikācijas un pārējo publikāciju citējamības rādītājus, tādējādi analizējot augstskolas zinātnieku produktivitāti un ietekmi.

Reitinga inženierzinātņu un tehnoloģiju daļā pirmajā vietā ir ierindojies Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (ASV), otrajā – Stenforda Universitāte (ASV) un trešajā – Kembridžas Universitāte (Apvienotajā karalisteē)

Skolotāja profesija ir sena, un vienīgais, kas to ietekmē, ir laiks. Skolotāja tēls iemieso konkrētā laika un sabiedrības  daļas vērtības. Skolotāja tēls dzīvo, veidojās saglabājās atmiņās. Relitātē šīs atmiņas ir visdzīvīgākās, tas turpinās no dienas dienā, no gada gadā. Skolotāja tēls dzīvē ietver gan cilvēciskās, gan profesionālās kvalitātes, tas apvieno vecāku, drauga, padomdevēja, ceļabiedra, autoritātes funkcijas. Skolotāja profesija ir sabiedrības pamatbalsts, kultūras un civilizācijas pamatu veidotājs. Skolotājam nemitīgi jāpapildina savas zināšanas, jāmācās saprast un saprasties ar līdzpilsoņiem — gan pusaudžiem, kas dažkārt raugās skolotājā ar neticību, gan pieaugušajiem, kam ir savs dzīves pieredzē balstīts viedoklis. Būt skolotājam nozīmē būt  cilvēkam — līdzvērtīgam tiem, kuri skolotājam uzticēti un kuri uzticas, lai dalītos savās zināšanās, prasmēs un pieredzē.

Skolotājiem skaistus vārdus veltījusi Mirdza Ķempe:

Ir mātes, tēva vārds mums visiem svēts,

Bet skolotāja vārds tiem līdzās staro,

Jo mūsu dvēselēs vislabākais ir sēts,

No sēklām pirmajām nu birzes un druvas zaro.

Ikdienas ritumā dažkārt aimirstam vārda patieso spēku. Šis vārds ir PALDIES! Grāmata ir paldies Stendes skolas skolotājiem, kas veidojuši un nostiprinājuši tos pamatus, uz kuriem ceļam savu tālāko dzīvi!

Latvijas Izglītības fonds izdevis jaunu grāmatu par izglītību, par Stendes pilsētu un Stendes pamatskolu.

 

 

Latvijas skolēni starptautisko mācību priekšmetu olimpiādēs gūvuši godalgotas vietas un atzinības.  Par iegūtu 2. vietu trīs skolēni saņem naudas balvu 1425 eiro apmērā, par iegūtu 3. vietu 13 skolēni saņem naudas balvu 995 eiro apmērā, bet par iegūtu atzinību astoņi skolēni iegūst naudas balvu 710 eiro apmērā.

Augstākos sasniegumus izcīnījis Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēns Matīss Kristiņš, kurš saņem naudas balvu par iegūto Atzinības rakstu starptautiskajā matemātikas olimpiādē un iegūto 3. vietu starptautiskajā informātikas olimpiādē. Naudas balvas saņem arī Huberts Zimackis - Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 1. kursa students, kurš izcīnija 2. vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolnieks Nauris Prikšāns par iegūto 2. vietu starptautiskajā bioloģijas olimpiādē, kā arī Rūdis Freipičs, Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolnieks, par iegūto 2. vietu starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē. Kopumā MK diplomu un naudas balvu saņems 18 matemātikas, ķīmijas, fizikas, bioloģijas, informātikas un ģeogrāfijas olimpiāžu uzvarētāji.

Ministru kabineta augstākos apbalvojumus par ieguldīto darbu skolēnu gatavošanās procesā  saņems kopumā 36 pedagogi. Augstākos apbalvojumus par skolēnu sasniegumiem saņem Raivis Ieviņš - Pirmās programmēšanas skolas dibinātājs, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas matemātikas skolotāja Inese Lagzda un bijusī skolotāja Maruta Kusiņa.

“Ekselences balva” ir iniciatīva, lai pateiktu paldies skolotājiem, kuru sniegums kalpo par mērauklu izcilam pedagoga darbam 21. gadsimtā. “Ekselences balvu” jau desmito gadu organizē LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs sadarbībā ar LU Fondu, Valsts izglītības satura centru, Izglītības un zinātnes ministriju. Šogad rīkotājiem pievienojusies arī LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

1.novembrī Ekselences balvas un stipendijas 1400 eiro apmērā saņēma profesionālākie skolotāji, kuru sniegumu divās atlases kārtās novērtēja kā skolēni, vecāki un kolēģi, tā arī izglītības eksperti un uzņēmēji. Par labāko bioloģijas skolotāju tika atzīta – Lāsma Krastiņa no Bauskas Valsts ģimnāzijas, par fizikas – Kārlis Daģis no Jelgavas Valsts ģimnāzijas, ķīmijas – Sandra Ziemele no Līvānu 1. vidusskolas, matemātikas – Liene Purgaile no Rīgas Franču liceja, bet kā labākais vācu valodas skolotājs saņēma Kirils Soklakovs no J.G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas.

Balvas pirmajai kārtai audzēkņi, vecāki, kolēģi un skolas vadība bija izvirzījuši 190 bioloģijas, fizikas, ķīmijas, matemātikas un vācu valodas pedagogus. Kandidātus pieteicēji novērtēja ņemot vērā kā skolotāja darbu mācību stundās, tā skolēnu uzrādītos rezultātus un interesi mācīties. Fināla kārtā piedalījās 22 spēcīgākie (4 līdz 5 katrā mācību priekšmetā), kuri tikās Rīgas Teikas vidusskolā, lai atklātā konkursā demonstrētu savu meistarību, vadot reālu mācību stundu 7. – 10. klašu skolēniem.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma