Ziemeļvalstu-Baltijas valstu fizikas olimpiāde norisinājās klātienē - Tallinas Tehnoloģiju universitātē (22. līdz 24. aprīlis). Olimpiādē piedalījās skolēni no Igaunijas, Somijas, Zviedrijas, Rumānijas, Saūda Arābijas, Vjetnamas, Serbijas un 13 skolēni no Latvijas. Ziemeļvalstu-Baltijas valstu fizikas olimpiādes pirmsākumi meklējami 2003. gadā. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Lorenss Martinsons un Roberts Darkevics, kā arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēns Lukass Roberts Kellijs ieguva sudraba godalgas. Savukārt bronzas godalgas ieguva Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieki -  Stanislavs Dubrovskis, Kims Georgs Pavlovs un Olivers Vasiļevskis kā arī Starptautiskās vidusskolas “Ekziperī” skolniece Olita Anastasija Zadorožnaja un  RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolnieks Ralfs Šuba.


Arī  Slovēnijā, kur norisinājās Eiropas fizikas olimpiāde (EuPhO) RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolēns Lukass Roberts Kellijs izcīnīja bronzas godalgu, savukārt Rīgas valsts 1. ģimnāzijas skolēni Lorenss Martinsons un Stanislavs Dubrovskis saņēma atzinības. Latvijas komandu pārstāvēja arī Olita Zadorožnaja no Starptautiskās skolas Ekziperī un Roberts Darkevics no Rīgas valsts 1. ģimnāzijas.

Baltijas valstu ķīmijas 28. olimpiādē (no 21. līdz 23. aprīlim Viļņā) panākumus guvuši Latvijas skolēni. Olimpiādē Latviju pārstāvēja 6 skolēni - Varvara Gromova  un Daniils Soško no RTU Inženierzinātņu vidusskolas, Daniils Kargins  no Rīgas 10. vidusskolas, Kristiāns Vinters un Rostislavs Rostovskis no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, un Rūdolfs Brahmanis no Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas. Latvijas izlases dalībnieki ierindojās pirmajā desmitniekā, Daniilam Karginam 2. vieta kopējā vērtējumā, savukārt Rūdolfs Brahmanis uzrādīja labāko sniegumu olimpiādes praktiskajā daļā. Olimpiādei noslēdzoties, tika atlasīta Latvijas izlase starptautiskajai ķīmijas olimpiādei (IChO), kuras norise plānota attālināti no 10. līdz 20. jūlijam, to  organizē Ķīna.

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā notika Dr.habil.paed., profesora Jāna Lankas grāmatas „Metienu un sitienu biomehānika” atvēršana. Galveno uzmanību autors veltījis “iekšējās” ballistikas izpētei – sportista kustību sistēmas biomehānisko iespēju analīzei, kustību organizācijas biomehānisko principu izpētei, lai vēl lielākā mērā izmantotu to, ko metienā vai sitienā var dot muskuļi, cīpslas, saites, sviru sistēmas, kuras veido cilvēka ķermeni un balsta kustību sistēmu.

Jānis Lanka dzimis 1940.gada 3.augustā Liepājā. Izglītību ieguvis Liepājas 1.vidusskolā (1958.), Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (1963.), kā arī Centrālajā fiziskās kultūras institūta aspirantūrā Maskavā (1976.).  Laikā no 1965. līdz 1972.gadam J.Lanka bija Latvijas PSR un PSRS vieglatlētu izlases sastāvā. Startējis 1968.gada Vasaras Olimpiskajās spēlēs Mehiko un ar izcīnītiem 7227 punktiem ierindojās 14.vietā. Pirms spēlēm Jānim bija astotais labākais rezultāts desmitcīņas vēsturē un gada ceturtais labākais rezultāts pasaulē. Divas reizes uzvarējis PSRS čempionātā (1968., 1971.), vairākkārtējs Latvijas PSR čempions desmitcīņā un 110 m/b distancē, divas reizes  uzstādījis Latvijas rekordu desmitcīņā - rekords noturējās 27 gadus. J.Lanka no 1978. līdz 1981.gadam vadījis institūta Vieglatlētikas katedru. 1986.gadā kļuva par Informātikas, biomehānikas un sporta celtņu katedras vadītāju.

 

2020/2021. mācību gadā obligātos eksāmenus kārtoja: latviešu valodā - 14229, matemātikā - 14376, angļu valodā - 12513 izglītojamo, krievu - 1766, vācu - 30,  franču - 3. Obligātajos eksāmenos: Latviešu valodā vidējais vērtējums veidoja 51,3% (pērn 52,9%), matemātikā - 36,3% (35,4%), angļu valodā - 66,8% (70,0%), krievu valodā  -76,8% (73,3%), vācu valodā - 73,8% (74,5%), franču valodā - 76,1% (75,2%). Izvēles eksāmenos kārtotāju skaits ir neliels: bioloģijā vidējais vērtējums ir 50,2% (pērn 53,3%), fizikā - 48,8% (41,9%), ķīmijā - 55,3% (60,0%). Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās, kuras iepriekšējos gados nebija, eksāmeni notika bez starpbrīža. Joprojām nav izmaiņu izvēles eksāmenu kārtotāju skaitā. Latvijas un pasaules vēsturi kārtoja - 1481 skolēns, bioloģiju – 1201, fiziku – 780, bet ķīmiju – 619. Tomēr būtiskākais ir izvēles eksāmenu kārtotāju skaits atsevišķās skolās.  Piemēram, Talsu novadā eksāmenu matemātikā kārtojuši - 186 skolēni , bet vēsturē - 3, fizikā -10, ķīmijā -3.  Pazīstamā Pierīgas skolā visus eksāmenu matemātikā kārtoja 41 skolēns,  bet ķīmiju - 2. Kādā Rīgas centra skolā eksāmenu matemātikā kārtoja 78, bet fiziku - 2, ķīmiju - 5. Savukārt, citā prestižā Rīgas skolā obligātos eksāmenu kārto 49 skolēni, bet fiziku -1, ķīmiju - 2 skolēni.

Iepriekšējo gadu centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka skolēnu zināšanu līmenis eksaktajos mācību priekšmetos joprojām ir zems, salīdzinājumā ar humanitārajiem mācību priekšmetiem. Lai runātu par pašreizējo situāciju skolās, izglītības projekts STEaMup.lv 6. oktobrī notika tiešsaistes ekspertu diskusija.


Latvijas Pasts 2021. gadā izdevis pastamarku veltītu izcilā šķēpmetēja Jāņa Lūša piemiņai.
Par godu Jāņa Lūša pasaules rekordam 1968. gadā  pastmarku bija izdevusi Mali Republika.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma