No 7. līdz 15. augustam Starptautiskā informātikas olimpiāde norisinājās hibrīda režīmā, lielākajai daļa valstu piedaloties klātienē Jogjakartā, Indonēzijā, bet daļai - attālināti. Piedalījās 349 dalībnieki no 88 valstīm. Tika pasniegtas 30 zelta, 58 sudraba un 88 bronzas medaļas un 36 atzinības raksti. Latviju olimpiādē pārstāvēja četri skolēni - no tiem divas bronzas medaļas izcīnīja Ansis Gustavs Andersons no Druvas vidusskolas un Matīss Kristiņš no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, savukārt atzinības par dalību saņēma Valters Kalniņš no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Krišjānis Petručeņa no Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas. Informātikas sacensības norisinājās divas dienas, katram dalībniekam sacenšoties individuāli, piecu stundu laikā risinot trīs algoritmiskas problēmas. Dalībniekiem tika nodrošinātas dažādas izzinošas lekcijas, lai īstenotu Starptautiskās informātikas olimpiādes mērķus - iedrošināt, izaicināt un atpazīt vidusskolēnu talantu informātikas jomā, veicināt draudzīgu kontaktu starp datorzinātniekiem un informātikas pedagogiem starptautiski, kā arī veicināt šīs olimpiādes atpazīstamību un izaugsmi.

54. Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē visi Latvijas delegācijas pārstāvji izcīnīja godalgas - 4 bronzas medaļas. Olimpiāde norisinājās attālinātā formā, dalībniekiem sacenšoties tikai teorētiskajās zināšanās. Olimpiādi laikā no 10. jūlija līdz 18. jūlijam organizēja Ķīna. Sacentās vairāk nekā 300 talantīgi skolēni no 83 pasaules valstīm. Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē bronzas medaļas izcīnīja RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11. klases skolēns Daniils Soško, Rīgas 10. vidusskolas 11. klases skolēns Daniils Kargins, E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 2022. gada 12. klases absolvents Rūdolfs Brahmanis un Rostislavs Rostovskis, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 2022. gada 12. klases absolvents.Latvija Starptautiskajā ķīmijas olimpiādē tiek pārstāvēta no 1991. gada, un līdz šim izlases dalībnieki izcīnījuši trīs zelta, 19 sudraba, 56 bronzas medaļas un septiņas atzinības.

Savukārt Armēnijas pilsētā Erevānā no 10. līdz 18. jūlijam notika Starptautiskā bioloģijas olimpiāde. Latviju pārstāvēja skolēnu komanda 4 cilvēku sastāvā. Visi komandas dalībnieki izcīnīja medaļas – sudraba medaļas ieguva Huberts Zimackis no Rēzeknes Valsts ģimnāzijas un Nauris Prikšāns no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, bet bronzas medaļas izcīnīja Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni Kristians Lelis un Markuss Gustavs Ķēniņš. Starptautiskā bioloģijas olimpiāde šogad norisinājās 33. reizi, un tās praktisko uzdevumu tēmas bija bioķīmija, bioinformātika, augu fizioloģija, kā arī zooloģija un biosistemātika.

No 12. līdz 18. jūlijam attālinātā režīmā norisinājās Starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde, kuru organizēja Francija. Piedalījās 56 dalībvalsts. Olimpiādes medaļas ieguva visi Latvijas izlases dalībnieki – Rūdis Freipičs, RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēns, izcīnīja sudraba godalgu, savukārt Rīgas Ostvalda vidusskolas skolēns Andrey Boyarevich, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas skolēns Linards Lūsis un Babītes vidusskolas skolēns Alekss Pugejs ieguva bronzas medaļas.

No 10. līdz 17. jūlijam Šveices pilsētā Cīrihē attālinātā režīmā risinājās Starptautiskā fizikas olimpiāde, kas šogad notika jau 52. reizi. Latviju tajā pārstāvēja 5 skolēnu komanda,  bet dalība olimpiādē norisinās individuāli. Lukass Roberts Kellijs (RTU Inženierzinātņu vidusskola) un Lorenss Martinsons (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) izcīnīja bronzas medaļas, bet Roberts Darkevics, un Stanislavs Dubrovskis no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, un Olita Zadorožnaja no Starptautiskās skolas Ekziperī tika apbalvoti ar atzinībām.

Starptautiskā fizikas olimpiāde tiek rīkotsa, apzinoties fizikas lielo nozīmi dažādu zinātnes un tehnikas jomu attīstībā. Diemžēl Latvijā fizikas mācības skolās jau no 1991. gada  netiek veicinātas. 2022. gadā centralizētos eksāmenus kārtoja vidēji 14 000 skolēnu, bet fizikas eksēmenu izvēlējās tikai 598.

Obligāto eksāmenus šogad latviešu valodā kārtoja 14 069 skolēni, matemātikā – 14 257 skolēni, angļu valodā –12 034 skolēni, krievu valodā – 1538 skolēni. 2020.gadā matemātikas eksāmena vidējais rezultāts bija 35%, 2021.gadā – 36%, savukārt šogad rezultāts ir palielinājies līdz 37%. Latviešu valodā skolēni vidēji uzrādījuši 52,2% augstu rezultātu, kas ir par nepilnu procentpunktu augstāks nekā pērn, taču par 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 2020.gadā.  Angļu valodas eksāmenu šogad izdevies nokārtot ar vidējo rezultātu 69,1%. Pērn šajā eksāmenā skolēni vidēji nopelnījuši 66,8%, bet 2020.gadā -70%. Krievu valodā šogad sasniegts 77,7% rezultāts, kas ir augstākais pēdējo trīs gadu laikā. Vācu valodas (kārtoja 29) un franču valodas (6) uzrādītais rezultāts ir attiecīgi 75,4% un 77,2%. Bioloģijas eksāmenā rezultāts ir pakāpies no 50,2% pagājušajā mācību gadā uz 66,1%, Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā (220) vidējais rezultāts ir pakāpies no 46% pērn uz 65%, fizikas eksāmena (643) rezultāti ir pakāpušies no 48,8% uz 55,7%, bet Ķīmijas eksāmena (698) no 55,3% uz 58,2%.

 

 

 

 

 

 

 

 

Latvijas Rektoru padome atklātā vēstulē aicina valdību nekavējoties novirzīt papildu finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Vēstulē norādīts, ka no 2008.gada līdz 2017.gadam Latvijā vidējās ikgadējās augstākās izglītības finansējuma izmaiņas ir bijušas otrās zemākās 33 pētītās Eiropas augstākās izglītības sistēmās, sasniedzot gandrīz mīnus 4% atzīmi un tas nozīmē, ka gandrīz dekādi Latvijas augstākās izglītības finansējums ir samazinājies par 4% katru gadu. Latvijā jau ilgstoši studiju vietas bāzes finansējums netiek segts pilnā apjomā atbilstoši Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem ietvertajai formulai. Latvija ir vienīgā no ES dalībvalstīm, kurā augstākās izglītības finansējums nav atgriezies tajā apmērā, kādā tas bija pirms 2008.gada krīzes.  Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas finansējums sāk izskatīties katastrofāli. Latvija pētniecībā un attīstībā iegulda 0,642% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad Lietuva - 0,996% un Igaunija - 1,611%. Turklāt Latvijā akadēmiskā personāla darba samaksas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām studiju vietas bāzes izmaksās ietilpst arī materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra, iekārtu iegādes, modernizēšanas un daudzas citas izmaksas. 2021.gada pirmajā pusē tika sagatavots ziņojums ar Izglītības un zinātnes ministrijas validētiem Covid-19 augstskolu zaudējumiem, kuri  netiek kompensēti, un augstskolām jāpārvirza iekšējie līdzekļi. Rektoru padome uzsvēra, ka Eiropas Komisija izdevusi Eiropas aktuālu dokumentu - Eiropas Stratēģiju universitātēm. Tajā tiek akcentēts, ka Eiropas Savienības fondu finansējums nav domāts nacionālā finansējuma aizstāšanai, bet tikai kā papildus līdzekļi pietiekamam nacionālajam finansējumam.

Kontakti

Mālpils iela 9 , Rīga, Latvija, LV-1013
KARTE

Tālrunis: 22065101

Aptauja

Vai augstākā izglītībā notikusi reforma