13 aprīlis 2021

Pieņemts, ka pastāv divi polāri domāšanas veidi— fiksēta un izaugsmes domāšana. Cilvēki ar fiksētu domāšanu talantus uztver kā nemaināmu un iedzimtu parādību, kas ietekmē un nosaka visu turpmāko dzīvi, ka  spējas ir nemainīgas jeb fiksētas.  Šiem cilvēkiem nereti vērojama tendence padoties pie pirmajām grūtībām. Savukārt cilvēki, kam piemīt izaugsmes domāšana, ir pārliecināti, ka talanti dzīves laikā ir elastīgi — tos var uzlabot un mainīt.

OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2018 jaunākais ziņojums, liecina, ka Latvijas 15 gadus veciem skolēniem lielākā mērā nekā viņu vienaudžiem no 79 pētījuma dalībvalstīm piemīt uzskats, ka viņi var attīstīt savas spējas un veicināt savu izaugsmi. Latvijā 72,6% pusaudžu uzskata, ka viņu spējas un apstākļi nav fiksēti un tos var mainīt.  Šis rādītājs ir augstāks tikai Igaunijā (77%), Dānijā (75%), Vācijā (74%), Islandē (72,7 %) un Īrijā (72,7 %), kamēr OECD dalībvalstu vidējais radītājs sasniedz 62,6%. 32 pētījuma dalībvalstīs, to skaitā Latvijā, zēnu un meiteņu uzskatos nav būtisku atšķirību. OECD pētījuma rezultāti rāda, ka tie skolēni, kuriem ir lielāka ticība savām spējām un paļaušanās uz tām,  izjūt lielāku piederību savai skolai,  labi tajā jūtas un kopumā ir apmierinātāki ar savu dzīvi. Tāpat PISA 2018 dati rāda, ka skolēni ar izaugsmes domāšanu izvirza augstākus mācību mērķus, ir vairāk motivēti mācīties un mazāk saskaras ar bailēm no neveiksmēm. Šie skolēni gūst arī augstākus rezultātus PISA 2018 testos lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs. Vidēji OECD dalībvalstīs skolēni, kuriem piemīt izaugsmes domāšana, iegūst augstākus vērtējumus nekā viņu vienaudži ar fiksētu domāšanu. PISA 2018 dati liecina, ka skolēnu izaugsmes domāšanu veicina tas, ka pedagogi sniedz vairāk atbalsta, pielāgo mācību metodes, sniedz atgriezenisko saiti par skolēna stiprajām pusēm. Šie rezultāti uzsver pedagogu būtisko lomu izaugsmes domāšanu veicinošas vides izveidē.

OECD PISA 2018 īstenošanu Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevumā veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts.

27 marts 2021

Sociālā darba jomas izglītības kvalitātes pētījuma rezultāti liecina, ka studiju programmas, kurās sagatavo sociālos darbiniekus, sociālos rehabilitētājus, sociālos aprūpētājus un sociālā darba organizatorus, nodrošina profesiju standartiem atbilstošu saturu, mācību metodes un resursus. Tomēr tie arī norāda uz vairākām konkrētām nepilnībām - studiju programmās ir maz kursu par sociālo problēmu identificēšanu, sociālā darba teorijām, sociālo darbu kopienā, kā arī trūkumi sociālajam darbiniekam nepieciešamo prasmju attīstības praktisko nodarbību un studiju prakšu organizēšanā.

Eksperti secinājuši, ka augstskolās trūkst pasniedzēju ar sociālā darba izglītību un prasmīgu studiju prakšu vadītāju. Tāpat pastāv plaisa starp augstāko izglītību un darba tirgu sociālā darba nozarē, kuru mazinātu darba tirgū pieprasītu un kvalitatīvu studiju programmu izstrāde, kā arī pakāpenisku darba vidē balstītu mācību ieviešana.

Darba devēji atzīst, ka nereti absolventiem trūkst izpratnes par sociālo sistēmu kopumā un viņu lomu tajā. Joprojām daļa studentu izvēlās studēt sociālā darba jomas studiju programmās, jo izglītības iestāde ir tuvu dzīves vietai vai diploma dēļ, bet ne dēļ savas motivācijas strādāt šajā jomā. Darba devēji labprāt uzreiz nodarbinātu tādu absolventu, kurš pazīs darba vidi, ir elastīgs, gatavs izaicinājumiem, kā arī spēj palūgt palīdzību un atbalstu vajadzīgajā brīdī. Darba devēji pievērš īpašu uzmanību to studentu motivācijai, kas pie viņiem nonāk studiju prakses laikā, sniedzot nepieciešamo laiku un resursus, sagatavošanu un atbalstu, ja studējošais tiešām ir ieinteresēts veidot karjeru sociālā jomā. Pētnieki iesaka panākt no valsts budžeta finansētu studiju vietu skaita pieaugumu atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nozarē.

No reitingi.lv

21 marts 2021

Kuras bija dārgākās studiju programmas?

Ņemot vērā mācību maksu un studiju ilgumu, «Swedbank»  2016./2017. gadā bija apkopojusi Latvijas augstākās izglītības iestādēs apgūstamo programmu izmaksas. Nestudējot budžeta grupā, zobārsta profesijas apgūšanai Latvijas Universitātē  (LU) – piecu mācību gadu laikā ik gadu būs jāatvēl 12 500 eiro, bet kopā izmaksas būs 62 500 eiro apmērā. Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šāda programma izmaksās 11 500 eiro gadā, kopā 57 500 eiro apmērā. Medicīniskās izglītības iegūšana LU angļu valodā izmaksājot 7000 eiro gadā. bet  pilnas programmas apguves izmaksās sastādītu 42 000 eiro. Latviešu valodā šo izglītības programmu LU var apgūt par 16 920 eiro, bet RSU par 16 800 eiro. Veterinārmedicīnas apgūšanai Latvijas Lauksaimniecības universitātē nepieciešami 2600 eiro gadā, kopumā 15 600 eiro.  Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas programmu Rīgas Tehniskajā universitātē  iespējams apgūt par 3000 eiro gadā, kopumā ieguldot 15 000 eiro. Finanses (piedāvājot iegūt dubultdiplomu sadarbībā ar Šveices Biznesa skolu) Banku augstskolā iespējams apgūt par kopumā 14 400 eiro. Fizioterapiju RSU iespējams apgūt par kopumā 13 660 eiro.

«Swedbank» aprēķini liecina, ka vidējā studiju maksa par augstāko izglītību Latvijā ir 7300 eiro.

04 marts 2021

Eurydice pētījumā par mācību gada maksu, kā arī stipendiju un aizdevumu saņemšanas iespējām valsts finansētās augstākās izglītības iestādēs "Maksa par augstāko izglītību un finansiālo atbalstu studentiem Eiropā 2020/21" apkopota informācija par 38 Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp Latvijas, augstākās izglītības maksu un finansiālo atbalstu sistēmām.

Latvija ir to valstu vidū (Lietuva, Ungārija, Rumānija, Bosnija un Hercegovina, Ziemeļmaķedonija un Serbija), kurās maksu par augstāko izglītību vērtē pēc vidējās izglītības sniegumiem. Savukārt apmēram ceturtajā daļā valstu pilna laika augstākās izglītības pirmā līmeņa studenti veic maksu pilnā apmērā (Beļģijā - vāciski runājošās un flāmu kopienas, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Lielbritānijā - Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā, Albānijā, Šveicē, Islandē un Lihtenšteinā), bet samaksa par studijām netiek piemērota tikai septiņās Eiropas valstīs: Dānijā, Grieķijā, Kiprā, Maltā, Somijā, Zviedrijā un Turcijā pirmajā ciklā (bakalaurantūrā).

Pētījumā secināts, ka visas valstis pirmā līmeņa pilna laika augstākās izglītības studentiem piedāvā tiešu finansiālu atbalstu - stipendijas vai publiski subsidētus aizdevumus. Tomēr tiešs finansiāls atbalsts mazākā mērā tiek sniegts studentiem, kuri studē īsās programmās un nepilna laika studijās dažās augstākās izglītības sistēmās. Latvijā, Igaunijā, Grieķijā, Nīderlandē un Slovākijā nepilna laika studenti nevar saņemt valsts dotācijas. Savukārt Melnkalnē un Ziemeļmaķedonijā, Lielbritānijā (Velsā, Ziemeļīrijā un Skotijā) otrā līmeņa studenti nav iespēju saņemt tiešu studentu atbalstu. Īsā cikla studenti Īrijā un Ziemeļmaķedonijā nevar saņemt studentu atbalstu, bet Bulgārijā, Horvātijā, Maltā, Rumānijā, Bosnijā un Hercegovinā un Ziemeļmaķedonijā nepilna laika studentiem nav pieejams valsts finansiālais atbalsts.

Pētījumā secināts, ka, lai veicinātu mūsdienu ekonomikas un sabiedrības progresu, arvien lielākam skaitam Eiropas iedzīvotāju ir nepieciešamas augsta līmeņa zināšanas un kompetences. Maksa par augstāko izglītību rada finansiālu slogu studentu un viņu ģimenes locekļu budžetam, turpretim kvalitatīvi un plaši pieejami augstākās izglītības sistēmas atbalsta pasākumi var mazināt finansiālos šķēršļus ceļā uz iespēju studēt. Pilns ziņojuma teksts angļu valodā pieejams Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājaslapā.

26 janvāris 2021

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst 78 500 studentu un studējošo skaits samazinājies par 1,1%

Šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 700 studentu, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš - 51,6% studentu sākuši studijas bakalaura, 24,8% - maģistra, 21,7% - koledžas, savukārt 1,9% - doktora līmeņa programmās.  Jauno studentu vidū vairāk ir sievietes - 16 300 jeb 56,7% no kopējā uzņemto skaita. 56,1% studentu studijas ir sākuši par personīgajiem līdzekļiem. 10 200 pirmkursnieku izvēlējušies apgūt sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās uzņemti 4500 studentu jeb 15,7% no kopējā skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā - 4200 jeb 14,7%. Lielākais uzņemto studentu skaita pieaugums bija izglītības studiju programmās - tās izvēlējās apgūt 1800 studējošo jeb 6,1%, kas ir par 154 studentiem vairāk nekā pirms gada. Studijas noiek 29 augstskolās un 25 koledžās. Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē - kopumā studē  49,4% studentu.

Visvairāk studējošo joprojām ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kuras apgūst 26 500 jeb trešdaļa no kopējā studentu skaita, savukārt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā - 11 900 jeb 15,2%, veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās 13 200 (16,8%) studentu, kas ir par 11,4% vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Vienlaikus par 4,1% pieaudzis studējošo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās, kuras apgūst 7600 jeb 9,6%.

Šajā akadēmiskajā gadā uzņemto ārvalstu studentu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 26,6%, veidojot 3700. Šobrīd Latvijā studē kopumā 10 000 ārvalstu studentu, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada. Vairāk nekā pusi jeb 56,7% no kopējā ārvalstu studentu skaita iepriekšējo izglītību ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. Visvairāk ārvalstu studentu - 2400 - studē Rīgas Stradiņa universitātē.

2020./2021.akadēmiskajā gadā Latvijā doktora līmeņa studijas piedāvā 20 augstākās izglītības iestādes un tajās studē 2039 doktoranti, no kuriem 32,9% sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā, savukārt gandrīz 20% studē inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.

2020.gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14 500 studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 2,2% mazāk. Vairāk nekā trešdaļa (36,4%) jeb 5300 ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās un 19,1% jeb 2800 - veselības aprūpē un sociālajā labklājībā. Kopš 2010.gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis gandrīz divas reizes.

Pēc Swedbankas informācijas studenti tērē: ēdienam -110 eiro, īrei -104.3, atpūtai - 51,2, apģērbam - 42,7, transportam - 33,7 eiro mēnesī.