22 jūnijs 2018

Reforma

Saeimā 21.jūnijā, trešajā - galīgajā lasījumā tika atbalstīti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kas paredz izglītības reformas īstenošanu, ieviešot skolās kompetenču pieejā balstītu saturu.

Jauno saturu skolās ieviesīs no 2020.gada, kas ir par gadu vēlāk, nekā iepriekš plānots. Jau iepriekš atmesta iecere par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Likuma grozījumos tomēr atbalstīts, ka atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm.

Ar reformu saistītie grozījumi paredz - 1., 4., 7. un 10.klasē mācības kompetenču pieejās būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - no 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - no 2022.gada 1.septembra.

Likumā iekļaus normu par vispārējās vidējās izglītības programmu, nosakot, ka skola to īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Skola varēs arī noteikt mācību priekšmetus, kuros stundu skaits pārsniedz mācību priekšmetam paraugā norādīto minimālo stundu skaitu, kā arī iekļaut citus - paraugā neminētus - mācību priekšmetus.

Izmaiņas paredz mācību priekšmetus apvienot jomās. Mācību joma definēta kā saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos. Definēta arī mācību organizācijas forma, nosakot, ka tā ir noteiktā kārtībā noritoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija.

Mācību organizācijas formu 1. - 6.klasē varēs noteikt izglītības iestādes vadītājs, savukārt no 7.klases kā galvenā forma noteikta mācību stunda.

Likumprojekts aptver arī jautājumu par mācību stundas ilgumu, nosakot, ka pirms svētku dienām mācību stundas ilgums būs 30 minūtes. Šobrīd mācību stundas ilgums pirmssvētku dienās neatšķiras no citām mācību dienām, un tas ir 40 minūtes. Grozījumi par mācību stundas ilgumu un organizācijas formu stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.

Precizēts arī jautājums par uzņemšanu pamatizglītības programmās. Rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos 7. - 9.klasē. Pašvaldība būs tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus, ja tās teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas.

Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai. Proti, tās drīkstēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas.

Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē. Grozījumi arī paredz, ka iestājpārbaudījumus nedrīkstēs rīkot tajos priekšmetos, kuros skolēni kārto centralizētos eksāmenus.

Tāpat grozījumi regulē jautājumu par pirmsskolas izglītības iestādēm, paredzot, ka jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Valsts izglītības satura centram būs jāizstrādā vadlīnijas arī sešgadniekiem, jo pašlaik šiem bērniem Saeimas lēmuma rezultātā skaidru vadlīniju nav.

Ar reformu saistīti arī Izglītības likuma grozījumi, kurus Saeimas komisijā vēl tikai skatīs 2.lasījumā.Tie nosaka izglītības satura un izglītības darba organizācijas normatīvo bāzi satura ieviešanas uzsākšanai, kā arī definē klātieni, neklātieni un tālmācību kā atsevišķu izglītības ieguves formu. Grozījumi iekļauj jaunu izglītības programmu - Starptautiskā Bakalaurāta diploma programmu

Grozījumi Izglītības likumā nosaka iespēju izglītības iestāžu likvidāciju vai reorganizāciju veikt īsākā termiņā, kā arī izslēdz regulējumu, kas paredz sociālās korekcijas izglītības programmas īstenošanu sociālās korekcijas klasēs vispārējās izglītības iestādēs.

04 jūnijs 2018

Starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādes

59.starptautiskā matemātikas olimpiāde (IMO 2018) no 3.jūlija līdz 14.jūlijam notiks Rumānijā, Kluža- Napokā. Tajā Latviju pārstāvēs Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniece Rūta Ozoliņa, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolnieks Maksims Pogumirskis, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 9.klases skolnieks Ingus Smotrovs, RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11.klases skolnieks Artjoms Ubaidulajevs, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniece Anete Valnere un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolnieks Ēriks Vilunas.

No 15.jūlija līdz 22.jūlijam Irānā, Teherānā, notiks 29.starptautiskā bioloģijas olimpiāde (IBO 2018). Tajā piedalīsies Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolnieks Staņislavs Kurašs, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniece Anitra Zīle, RTU inženierzinātņu vidusskolas 12.klases skolnieks Ernests Tomass Auziņš un Ventspils Valsts 1.ģimnāzijas 12.klases skolnieks Artūrs Sokolovskis.

49.starptautiskajā fizikas olimpiādē (IPhO 2018) Portugālē, Lisabonā, no 21.jūlija līdz 29.jūlijam piedalīsies Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolnieks Ingvars Vitenburgs, Aizkraukles novada vidusskolas 12.klases skolnieks Mārtiņš Klevs, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 10.klases skolnieks Olivers Prānis, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11.klases skolnieks Jānis Hūns un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 10.klases skolnieks Vilhelms Cinis.

50.starptautiskā ķīmijas olimpiāde (Icho 2018) Čehijā un Slovākijā no 19.jūlija līdz 29.jūlijam piedalīsies Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolniece Anna Marija Sumrova, Daugavpils Valsts ģimnāzijas 11.klases skolnieks Māris Koniševs, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolnieks Olavs Rāciņš un Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolnieks Gustavs Jānis Mežciems.

Kvebekā, Kanādā, no 31.jūlija līdz 6.augustam notiks starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde (IGEO 2018). Tajā piedalīsies Rīgas 92.vidusskolas 12.klases skolnieks Iļja Belovolovs, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 12.klases skolnieks Mārtiņš Robežnieks, Ropažu vidusskolas 12.klases skolnieks Miks Bleija un Ziemeļvalstu ģimnāzijas 11.klases skolnieks Rūdolfs Golubovs, informē aģentūra LETA.

30.starptautiskajā informātikas olimpiādē (IOI 2018), kas no 1.septembra līdz 8.septembrim notiks Japānā, Tsukubā, Latviju pārstāvēs Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas vidusskolas "Premjers" 11.klases skolnieks Iļja Čaikovskis, Rīgas 88.vidusskolas 11.klases skolnieks Eduards Gaņkins, Cēsu Valsts ģimnāzijas 11.klases skolnieks Renāts Jurševskis un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieks Roberts Leonārs Svarinskis.

21 aprīlis 2018

Skolās valsts valoda

Ņemot vērā iepriekš apstiprinātos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā, bērniem jau pirmsskolā jāspēj sniegt iespējas apgūt latviešu valodu tā, lai sekmīgi spētu apgūt mācību saturu sākumskolā un turpmākajos izglītības posmos. Jauno mācību saturu pirmsskolā plānots sākt ieviest jau 2018.gada rudenī.

Vadlīnijās noteikts, ka, apgūstot mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmu, bērnam latviešu valodā jāspēj atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, izteikt savas vajadzības, iesaistīties sarunā par tematiem, kuri saistīti ar ikdienu, mācīties pareizi izrunāt patskaņus un līdzskaņus, pazīt burtus, lasīt un saprast īsus vārdus, kā arī rakstīt burtu elementus.

Izglītības programma plānots noteikt, ka latviešu valodas apguve pirmsskolas izglītības posmā jāsekmē katru dienu, lai pēctecīgi apgūtu valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās valodu mācību jomā noteikto.Vienlaikus noteikts, ka rotaļnodarbībās saziņas līdzeklis ir latviešu valoda, izņemot rotaļnodarbības mazākumtautību valodas apguvei, informē aģentūra LETA.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. 2019./2020.mācību gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus). Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

17 aprīlis 2018

Iznākusi grāmata „Menedžmenta mazā enciklopēdija”.

Grāmatai ir divas daļas. Pirmajā daļā ievietoti grāmatas autora Ilgvars Foranda agrāk publicētie materiāli, kurus papildina pasaulē pazīstamu zinātnieku atzinumi, secinājumi, ieteikumi. Tajā apskatīti menedžmenta teorijas un prakses jautājumi gan vēsturiskā aspektā, gan mūsdienu apstākļos.

Grāmatas otrajā daļā dotas izcilāko menedžmenta zinātnieku īsas biobibliogrāfijas, ievietotas atsauces uz viņu, pēc grāmatas autora domām, nozīmīgākajām publikācijām. Raksturīgi, ka gandrīz visi absolvējuši prestižākās pasaules augstskolas (universitātes, koledžas), turklāt vairākas, iegūstot dažkārt visai atšķirīgas akadēmiskās kvalifikācijas un specialitātes. Iespējams, ka tieši dažādu, atšķirīgu zinātnes nozaru apgūšana deva viņiem plašāku redzējumu par notiekošajiem procesiem un veicināja menedžmenta teoriju bagātināšanu.

Grāmata būs noderīga, studējot menedžmenta teoriju, tajā varēs atrast padomus, kā pilnveidot organizācijas darbību, tā palīdzēs apzināt pasaules izcilāko zinātnieku dzīves un darba mūžu, iepazīties ar viņu viedokļiem un devumu menedžmenta teorijas un prakses attīstībā.

Līdz šim klajā nākušas šādas Ilgvara Foranda grāmatas:

Personālvadība. 1997, 69 lpp.

Vadītājs. Vadīšana. 1999, 174 lpp.

Stratēģija. Kvalitāte. 2000, 253 lpp.

Personāla vadība. 2001, 189 lpp

Biznesa vadības tehnoloģijas. 2004, 258 lpp.

Projekta menedžments. 2006, 252 lpp.

Menedžmenta autoritātes. 2006, 211 lpp.

Palīgs personāla speciālistam. 2007, 251 lpp.

Biznesa vadības tehnoloģijas. (papildināts). 2009, 304 lpp.

Viesnīcas menedžments. 2011, 230 lpp.

Vadībzinība. 2013, 174 lpp.

Kā līdzautors sarakstījis nodaļas šādām grāmatām:

Olimpiskās rezerves laukos. 1979, 63.lpp.

Vingrošana skolās. 1988, 194 lpp.

Fiziskās kultūras teorija. 1993, 311 lpp.

Latvijas sporta vēsture (sastādītājs). 1994, 330 lpp.

Personālvadības rokasgrāmata. 2000, 142 lpp.

Rīgas Valsts tehnikums 95. 2014, 222 lpp.

Lielais liktenis. 2018, 82 lpp.

23 marts 2018

Valsts valoda

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu (valsts) valodā vidusskolu posmā. Pieņemtie grozījumi paredz iekļaut nosacījumus, kas jāsasniedz, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām latviešu valodā, pārmaiņas noslēdzot 2021./2022.mācību gadā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā.  Tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā. No 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Izglītības likuma grozījumos attiecīgi paredzēts noteikt, ka 1.-6.klases posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, 7.-9.klases posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas. Attiecībā uz svešvalodu apguvi līdz ar to tiek noteikts, ka svešvalodas apguvē kā starpniekvaloda ir lietojama valsts valoda.

Vienlaikus ir plānots, ka Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu 1.-6.klases posmam tiks noteikti trīs izglītības programmu paraugi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai, kuros, ievērojot likuma nosacījumus, tiks piedāvāti trīs dažādi valsts valodas un mazākumtautības valodu lietojuma proporcijas modeļi un ir paredzēts, ka izglītības iestāde īstenošanai varēs izvēlēties vienu no tiem.

Vispārējās izglītības likuma grozījumi nosaka, ka vidusskolas posmā tiek izveidota vienota vispārējās vidējās izglītības programma visām izglītības iestādēm.  Paredzēta iespēja izglītības iestādēm turpināt mācīt mazākumtautības dzimto valodu un ar mazākumtautību identitāti un integrāciju Latvijas sabiedrībā saistītu mācību saturu.

Paredzēts, ka pedagogu kompetences pilnveidei un atbalstam būs pieejami vairāki atbalsta pasākumi. No valsts pamatbudžeta 2018.-2020. gadam būs pieejami aptuveni 3,6 miljoni eiro, lai nodrošinātu atbalstu pedagogiem saistībā ar jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Savukārt no Eiropas Savienības fondiem būs pieejami aptuveni 3,299 miljoni eiro aptuveni 8000 pedagogiem, kas strādā mazākumtautību izglītības programmās vai lingvistiski neviendabīgā vidē.