24 jūlijs 2020

Skolēnu vidējais sniegums, salīdzinot ar pērno gadu, par astoņiem procentpunktiem uzlabojies centralizētajā eksāmenā angļu valodā, sasniedzot 70%. Angļu valodā tas ir augstākais rezultāts kopš 2009.gada. Tāpat rezultāti paaugstinājušies franču valodā.. 2019.gadā franču valodas eksāmenā bija 69%, to šogad skolēnu vidējie rezultāti sasniedza 75%. Rezultāti par trīs procentpunktiem uzlabojušies arī vācu valodā, kur skolēnu vidējais rezultāts pieaudzis līdz 74%, kas ir augstākais vidējais sniegums kopš 2009.gada. Uzlabojušies rezultāti v arī matemātikas eksāmenā -vidējais rezultāts ir pakāpies par trim procentpunktiem, sasniedzot 35%. Fizikas eksāmenā 2019.gadā vidējais rezultāts bija 37%, šogad tas ir 41%. Neliels pieaugums arī latviešu valodas centralizētajā eksāmenā - 2019.gadā skolēnu vidējais sniegums bija 49%, šogad  52%.

Vislielākais kritums rezultātos vērojams bioloģijā, kur sasniegts sliktākais rezultāts kopš 2009.gada - salīdzinot ar pagājušo gadu rezultāti nokrituši par četriem procentpunktiem, sasniedzot 53%. Arī ķīmijas eksāmena rezultātos vērojama neliela lejupslīde - ja 2019.gadā eksāmena vidējais rādītājs bija 62%, tad šogad tie ir 59%. Par vienu procentpunktu kritušies vidējie sasniegumi arī krievu valodas eksāmenā, sasniedzot 73% un valsts valodas eksāmenā 9.klašu skolēniem - sasniedzot 63%. Arī vēstures eksāmena rezultāti ir nedaudz pasliktinājušies, no 41% 2019.gadā līdz 39% šogad, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš 2009.gada.

Covid-19 pandēmijas dēļ tika daļēji mainīts eksāmena saturs, skolēni eksāmenus pildīja speciālās atbilžu lapās, kuru iepriekšējos gados nebija, un eksāmeni notika bez starpbrīža. Šogad izsniegti 18 800 centralizēto eksāmenu sertifikāti jauniešiem, kuri pamattermiņā kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Lai saņemtu atestātu par vidējo izglītību, skolēniem bija jākārto latviešu valodas, matemātikas un pēc izvēles vienas svešvaloda eksāmens. Obligātos eksāmenus vidēji kārtoja 14 000 izglītojamo. Latviešu valodā eksāmenu kārtoja 14 064 skolēni, matemātikā - 14 383, angļu valodu kārtot bija izvēlējušies 12 340 izglītojamo, krievu - 1784, vācu - 37, franču - seši, vēsturi - 4192, bioloģiju - 1125, fiziku - 898, ķīmiju - 548 skolēni.

2020. gada 15. janvārī, pēc VISC informācijas, kārtot eksāmenus bija izvēlējušies: vēsturi - 6332, fiziku - 1415, ķīmiju - 878, bioloģiju - 1706 skolēnu.

Nevar salīdzināt dažādu gadu eksāmenu rezultātus, ja eksāmenu prasības un saturs bijis dažāds. Kā nozīmīgs salīdzinājums ir eksāmenu nenokārtojošo skaits - 2019. gadā bija 257 caurkritušo, bet 2020. gadā eksāmenu nenokārtoja jau 467  skolēni.

30 aprīlis 2020

Grābeklis - turpinājums!

12. klases centralizētajiem eksāmeniem bija pieteikušies:

matemātikā 16 127;

latviešu valodā 15 922;

angļu valodā 14 149.

Neobligātajiem eksāmeniem 12. klases eksāmeniem bija pieteikušies:

vēsturē 6332;

bioloģijā 1706;

fizikā 1455;

ķīmijā 875.

VISC 2020. g. 15. janvāra dati

26 aprīlis 2020

Vai atkal kāpsim uz grābekļa? 1991. gadā arī ieviesa izvēli un skolēni neizvēlās fiziku un  ķīmiju!

Pieprasījums un piedāvājums

Aptaujājot 840 skolas, noskaidrots, ka visbiežāk – aptuveni 95 procentos gadījumu – tās grasās piedāvāt angļu valodas padziļinātu apguvi.  Otrs skolu biežāk piedāvātais padziļinātais mācību kurss varētu būt bioloģijā, bet trešais – matemātikā. Gana bieži skolas piedāvās padziļināti apgūt arī sociālās zinības, kā arī latviešu valodu un literatūru Vismaz puse skolu piedāvās padziļināti apgūt arī citus dabaszinātņu priekšmetus. Tikmēr izglītības tehnoloģiju uzņēmums “Edurio” aptaujājis 4400 devīto klašu skolēnus, lai noskaidrotu, kādi padziļinātie kursi viņus interesē. Izrādījies, ka pat 77% skolēnu augstākā līmenī grib apgūt angļu valodu, bet otrs populārākais mācību priekšmets izrādījies matemātika, ko padziļināti grib apgūt 44% skolēnu. “Edurio” secina, ka šajā ziņā skolu piedāvājums un skolēnu vēlmes sakrīt. Taču skolēni nevēlas tik ļoti apgūt bioloģiju un sociālās zinības, kā to gatavas piedāvāt skolas. Raugoties, kādas ir populārākās skolu piedāvātās padziļināto mācību priekšmetu kombinācijas, secināts, ka visbiežāk skolas vienlaikus piedāvās apgūt padziļināti vēsturi, svešvalodu, kā arī latviešu valodu un literatūru. Šāda kombinācija vispopulārākā ir tieši vidusskolās ar mazu skolēnu skaitu. Līdz šim vidusskolās skolēni parasti izvēlējušies kāda novirziena klasi, taču jaunajā sistēmā, kaut arī klašu sistēma tiks saglabāta, visbiežāk skolēni mācīsies grupās, jo katru padziļināto mācību priekšmetu, visticamāk, vēlēsies apgūt dažādu paralēlklašu skolēni. Tieši kādus padziļinātos kursus katra piedāvās, skolām būtu jāpaziņo tuvāko nedēļu laikā. Kaut arī reāla to apguve var sākties ne agrāk kā aiznākamajā mācību gadā, skolēniem, stājoties 10. klasē, jāzina skolas nākotnes piedāvājums.

Iesaka mainīt skolu, ja esošā nepiedāvā apgūt tādus padziļinātos mācību priekšmetus, kādus vēlas skolēns. Iecerēts, ka nākotnē varētu tapt vienota datubāze, kurā būtu redzams, kādus padziļinātos mācību priekšmetus katra skola piedāvā. Tātad - atkal noplicināsim laukus!

No Latvijas Avīze

26 novembris 2019

Skolu reitingi

Draudzīgā aicinājuma fonda reitingā vietas noteiktas, ņemot vērā centralizēto eksāmenu rezultātus piecos mācību priekšmetos - latviešu valodā, matemātikā, angļu valodā, dabas zinībās (bioloģija, fizika, ķīmija) un vēsturē.

Ģimnāziju grupā līderes ir Rīgas centra skolas: Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Rīgas Valsts 3. ģimnāzija. Tālāk seko Cēsu Valsts ģimnāzija, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Siguldas Valsts ģimnāzija, Daugavpils Valsts ģimnāzija, Valmieras Valsts ģimnāzija un Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzija, Madonas Valsts ģimnāzija. Kā absolūti labākā šajā grupā novērtēta Rīgas Valsts 1. ģimnāzija.

Pilsētu vidusskolu grupas galvgalī ir Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola, Daugavpils Krievu vidusskola - licejs, Rīgas 64. vidusskola, Rīgas Centra humanitārā vidusskola, Rīgas 94. vidusskola, Olaines 1. vidusskola, Rīgas 49. vidusskola, Kārsavas vidusskola, Daugavpils 3. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Līvānu 1. vidusskola.

Lauku vidusskolu grupā pirmajā vietā ir Daugavpils novada Vaboles vidusskola. Aiz tās sarindojas Ugāles, Saldus novada pašvaldības Druvas, Ādažu, Ezernieku, Ciblas, Pilsrundāles, Babītes, Ērgļu, Mārupes vidusskola.

26 augusts 2019

Skolu reitings

Ata Kronvalda fonda veidotajā “Zvaigžņu reitingā”, kurā apkopotās skolas par labākajiem starptautisko olimpiāžu rezultātiem, atkārtoti pirmo vietu ieņem Rīgas Valsts 1.ģimnāzija, aģentūru LETA informēja fondā. Salīdzinot ar pērn apkopotajiem rezultātiem, augstus rezultātus sniegusi RTU Inženierzinātņu vidusskola, pakāpjoties no trešās uz otro vietu. Kā arī Olaines 1.vidusskola, kas pagājušā gada reitingā netika iekļauta, savukārt šogad ieņem godalgoto trešo vietu.  Arī Daugavpils Krievu vidusskolas – liceja skolēni šajā mācību gadā ir spējuši apliecināt savas augstās zināšanas, jo šogad iekļuvuši arī “Zvaigžņu reitinga” ceturtajā vietā. Minētā ceturtā vieta tiek dalīta ar Cēsu Valsts ģimnāziju.

Tālāk reitingā seko Daugavpils Valsts ģimnāzija, Ventspils 1.ģimnāzija, Jelgavas Spīdolas ģimnāzija, Rīgas 92.vidusskola, Ziemeļvalstu ģimnāzija, Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas vidusskola “Premjers”, Jūrmalas Valsts ģimnāzija, Rīgas 88.vidusskola, Ropažu vidusskola, Druvas vidusskola, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola, Aizkraukles novada vidusskola.Reitinga apkopošanā, tiek ņemti vērā skolēnu sasniegumi dažāda veida starptautiskajās olimpiādēs gada laikā no 2018.gada 1.jūnija līdz 2019.gada 1.jūnijam.