11 septembris 2020

Studentu dzive

„Swedbank” veikusi aptauju, kura liecina, ka studenti Latvijā bieži paļaujas uz savu vecāku vai radinieku finansiālo atbalstu. Gandrīz pusei (46%) studentu vecāki palīdz segt studiju izmaksas, neskatoties uz to, ka daļu studenti cenšas segt paši (49%). Savukārt 60% studentu saņem finansiālu atbalstu no vecākiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai, kaut gan tikpat liela daļa (58%) paši gūst ienākumus, paralēli studijām strādājot. Lielākajai daļai (82%) studentu vecāki sniedz arī netiešu finansiālu atbalstu, piemēram, sagādājot pārtiku, sadzīves lietas u.tml. Teju pusei (48%) tas ļauj samazināt savus izdevumus par 20 līdz 30%.

Aptaujas dati rāda, lai arī 23% studentu paralēli studijām strādā pilnas slodzes darbu, bet vēl tikpat – nepilnas. Katram trešajam jeb 34% jāiztiek ar 300 eiro mēnesī, un tie visbiežāk ir bakalaura studiju studenti. Katram piektajam (22%) studentam pieejamais naudas apmērs svārstās no 300 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt 17% - līdz 700 eiro mēnesī (visbiežāk maģistrantūras studentiem). 20% studentu katru mēnesi piedzīvo naudas iztrūkumu, bet 19% - katru otro, trešo mēnesi. Visbiežāk šādā situācijā nonāk tikko studijas gaitas uzsākušie, kuri paralēli studijām nestrādā. Šādās situācijās jaunieši samazina savus ikdienas tēriņus (53%) vai lūdz naudu vecākiem (52%). Trešdaļai šādiem gadījumiem ir savi uzkrājumi.

Arī izdevumu apmērs ļoti atšķiras, taču visbiežāk nepārsniedz 500 eiro mēnesī. Lielākās izdevumu pozīcijas studentiem veido pārtika un dzīvesvieta, kam vidēji mēnesī tiek atvēlēti attiecīgi 110 un 104 eiro. Izdevumi par izklaidi un kultūras pasākumiem – vidēji 51 eiro, apģērbu un apavu iegāde – vidēji 42 eiro, un sabiedriskā transporta izdevumi – vidēji 34 eiro mēnesī. Aptuveni 20 eiro ik mēnesi tiek novirzīti saistību segšanai (piemēram, par kredītu), kā arī dažādiem mācību materiāliem. Savukārt vidēji 16 eiro mēnesī studenti atvēl medicīnas un mājsaimniecības uzturēšanas izdevumiem.

10 septembris 2020

Par skolotāju atalgojumu

OECD ikgadējā izglītības pārskatā “Education at a Glance 2020”uzrādīts, ka visas pedagogu grupas Latvijā saņem uz pusi zemāku atalgojumu gadā nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji.

Latvijā skolotāju vidējā faktiskā alga gadā pirmsskolas pakāpē sasniedz 16 668 eiro kas ir krietni mazāk nekā vidējais atalgojums OECD valstīs – 32 833 eiro. Arī sākumskolas pakāpē skolotāju vidējā alga Latvijā ir 21 868 eiro, bet OECD valstīs vidēji šiem pedagogiem atalgojums ir 37 303 eiro gadā. Pamatskolas otrajā posmā pedagogi Latvijā gadā saņem vidēji 20 980 eiro gadā, kamēr OECD vidēji saņemtais atalgojums ir 39 241 eiro.  Vispārējās vidējās izglītības pakāpē skolotāji gadā saņem vidēji 22 884 eiro, turpretī OECD valstīs vidēji šīs grupas pedagogi saņem 42 257 eiro.

Pārskatā norādīts, ka OECD valstīs publiskā sektora izglītības iestādē strādājoša tipiska skolotāja mācību stundu vidējais skaits gadā ir ar tendenci mazināties ar katru nākamo izglītības pakāpi – no 993 stundām pirmsskolas pakāpē līdz 778 stundām sākumskolā, 712 stundām pamatizglītības otrajā posmā un 680 stundām vidējās izglītības pakāpē. Latvijā skolotājiem ir jāmāca 1368 stundas gadā pirmsskolas izglītības pakāpē, 572 stundas gadā sākumskolā, 621 stunda pamatskolas otrajā posmā un 695 stundas vidējā izglītībā.

08 septembris 2020

Zelta medaļa

Septembrī tiešsaistes režīmā norisinājās Eiropas jauniešu informātikas olimpiāde, kurā Latviju pārstāvēja četri skolēni. Olimpiādē piedalījās 92 skolēni no 27 pasaules valstīm. Druvas vidusskolas 9. klases skolēns Ansis Gustavs Andersons Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē ieguva 7. labāko rezultātu un savu pirmo zelta medaļu. Vēl pagājušajā gadā Ansis Gustavs šajā olimpiādē ieguva bronzas medaļu. Latviju olimpiādē pārstāvēja arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolēns Gustavs Ģēģeris, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 9. klases skolēns Adriāns Piliksers un Valmieras Valsts ģimnāzijas 9. klases skolēns Raivis Atteka. Latvijas komanda abas sacensību dienas pulcējās Pirmajā programmēšanas skolā, kur jauniešus atbalstīja komandas vadītāji – skolotāji Raivis Ieviņš un Normunds Svētiņš.

Publicēts no e-klase

05 augusts 2020

Skolu reitingi

Ata Kronvalda fonds ir noteicis jauno, 2019./2020.mācību gada skolu reitingu "Lielā Pūce". Fonds skolu reitingu veido, balstoties uz skolēnu rezultātiem valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātniskās biedrības konferencēs un citās valsts mēroga zinību sacensībās. Šogad reitingā ir iekļautas 30 valsts ģimnāzijas, 66 "lielās" skolas un 91 "mazās" skolas. Lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir - Rīgas Klasiskā ģimnāzija, Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40.vidusskola, Rīgas Franču licejs un Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs. Mazo skolu grupā reitinga augšgalā nemainīgi pirmā ir RTU Inženierzinātņu vidusskola, kurai seko Rudzātu vidusskola, Daugavpils Saskaņas pamatskola, Mežciema pamatskola un Špoģu vidusskola. Valsts ģimnāziju skolu grupā reitinga augšgalā ir iekļuvušas Rīgas valsts 1.ģimnāzija, Āgenskalna valsts ģimnāzija, Ventspils Valsts 1.ģimnāzija, Rīgas valsts 2.ģimnāzija un Rīgas Valsts vācu ģimnāzija.

Ata Kronvalda fonds ir nodibinājums, kura mērķis ir Latvijas talantīgāko skolēnu apzināšana un viņu izglītības sekmēšana. Fonda darbība aizsākās jau 1988.gadā un tā dibinātāji bija Izglītības ministrija, Jauno zinātnieku un speciālistu padome, jaunatnes uzņēmums "Kontakts," kā arī virkne jauno zinātnieku un pedagogu.

31 jūlijs 2020

Olimpiādes

No 23. līdz 30.jūlijam tiešsaistes režīmā notika Starptautiskā ķīmijas olimpiāde.
Piedalījās 231 skolēns no 60 pasaules valstīm. Latviju ķīmijas sacensībās pārstāvēja Ogres Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniece Anete Patrīcija Raiskuma, kā arī RTU Inženierzinātņu vidusskolas 11.klases skolnieks Džonatans Miks Melgalvis, 12.klases skolnieks Edvards Miķelis Mežciems un 12.klases skolnieks Filips Ēcis un visi izcīnīja bronzas medaļas.

No 20. līdz 26.jūlijam tiešsaistes režīmā notika Eiropas fizikas olimpiāde. Piedalījās 260 dalībnieki no 53 pasaules valstīm. Olimpiādē sudraba medaļas ieguva skolēni Rolands Lopatko un Ričards Kristers Knipšis, savukārt bronzas medaļas ieguva skolēni Edgars Rūdolfs Vītiņš un Jānis Pudāns. Atzinību tika piešķirta Viesturam Spūlim.

Baltijas 26.informātikas olimpiādē, kas tiešsaistes režīmā norisinājās no 20. līdz 22.jūlijam, kopumā godalgoti 32 skolēni. Jauno programmētāju sacensībās piedalījās 71 skolēns no 11 Eiropas valstīm. Bronzas medaļu ieguva Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas skolēns Matīss Kristiņš.

16.maijā tiešsaistes režīmā norisinājās Ziemeļvalstu – Baltijas valstu fizikas olimpiāde. Zelta medaļu saņēma Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11.klases skolēns Rolands Lopatko, sudraba medaļu saņēma Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12.klases skolēns Ričards Kristers Knipšis, savukārt bronzas medaļas saņēma - Jānis Pudāns (Rīgas Valsts 1. gimnāzija 12. klase), Viesturs Spūlis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija 11. klase), Edgars Rūdolfs Vītiņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 11. klase), Leo Krugļikovs (Rīgas Franču licejs, 12. klase) un Daniels Gorovojs (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, 12. klase).

No 15.līdz 21.aprīlim tiešsaistes režīmā notika Eiropas meiteņu matemātikas olimpiāde. Latviju olimpiādē pārstāvēja Anna Mikuļeviča un Paula Greitāne no Rīgas, Līva Oliņa no Siguldas un Sandra Siliņa no Cēsīm, kura olimpiādē ieguva bronzas medaļu!